vakar atkal atlicināju mazliet laika RL palasīšanai. Nu lūk, un, tātad, ignorējot LNT ziņas, cēli atvēru RL jau iepriekš apzinoties, ka nāksies lasīt kādu paštīksmināšanos par savu inteliģenci un prāta spējām. Taču, atvērt to un atklāt, ka RL kļuvis par gotisko pokemonu (c)zajac   žurnālu, nebiju gatava.

Štrunts par to, ka tur tas atkārtotais Pokemonu apraksts. Manas mazās acu spraudziņa iepletās līdz normālu okulāru izmēram, kad sāku lasīt pētījumu "Pagātnes mierinājums". Uzrāvos uz vārda socioloģija, un , tā kā šomēnes aizraujos ar reliģiju visos iespējamos veidos, nolēmu izlasīt par tās saistību ar pašnāvībām. kopumā jau vispār rakstiņš tā neko, pokemoniski izglītojošs. Pēc tā izlasīšanas neviļus atcerējos šā gada Līgo, kad susure   staigāja apkārt ar mapīti pilnu visādām izdrukām, kā cilvēkiem iepriekšājos gadsimtos un arī mūsējā izpilda piespriesto nāvessodu. Interesanta jau tā padarīšana...

Šorīt gribēju izlasīt vēl to rakstiņu - "Dievs ir miris", ups "Būtu jauki, ja Dievs būtu", bet trolejbusā pie manis piesēdās izbijusi klasesdraudzene un mēs 30 minūšu ceļaposmu pavadījām ikdienišķās sarunās par tagadni.