> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 27., 2004

10:33 - Ticība Jo vairāk dzīvē es iemācos, jo mazāk vietas paliek ticībai. Ar katru gadu, es ticu arvien mazāk, jo lietām, kurām var atrast pierādījumus, man ticības vietā stājas pierādījumu, pamatojumu meklēšana. Es ticu dvēselei, ja redzu tās ciešanas un nespēju tās pamatot ar hormonu līmeņa izmaiņām organismā. Es ticu, ka zeme ir apaļa, jo saule no rītiem lec pretējā pusē, kā vakarā noriet. Es ticu tuvākā mīlestībai, jo kā gan mani spētu paciest mani tuvinieki. Taču baznīcai es neticu un laimīgām laulībām ne tik, jo pierādījumu nav vai to ir par maz. Un neticu arī cilvēkam kā augstākai attīsības pakāpei, jo, atšķirībā no kaķa, tas neredz tumsā, un tas ir daudz robustāks par čūsku, un nevar elpot zem ūdens kā zivs, un kuģa grimšanu ievēro pēc tam, kad žurkas jau peld uz krastu. Un pēc nepilnas nedēļas es atsākšu mācības, un ticēšu vēl mazāk. Vai ticību var aizvietot ar sapratni, izpratni, pierādījumu atrašanu?

(ir doma)