Sēžu šodien visu dienu un izdomāju dažnedažādus pekstiņus kā nestrādāt...

Tik ļoti, ļoti netīkās strādāt. Nevaru pat iedvesmoties no domas, ka rīt līdz otrdienai brīvdienas...

Šodien teiksim atklāju jaunu nestrādāšanas paņēmienu. T'kā pati nepīpēju, bet pīppauzes gribas, ar kolēģiem vienojos, ka kamēr šie ārā saulītē pīpē, es iedzeru tēju un arī ļaujos saules un svaigā gaisa priekiem...

Šefs aizbrauca (iespējams pat aizlidoja) un atpakaļ nebūs līdz desmitajam. Man savukārt no desmitā atvaļinājums, mācību (iesniegums parakstītšanai jau uz galda), tā, ka viņu nesatikšu līdz pat 17 (vai 15., gadījumā, ja brauksim ar laivām). īdz ar to arī mans darba spars tikai saplok.

Vēl šodien tika nolemts, ka oficiāli strādājam līdz 16.00 (ar lozungu "lai visi paspēj līdz hokejam mājās"), un tad, kāda tur vēl strādāšana vairs...