vientulība masu sarīkojumos.

16. Jūnijs 2020

14:09

mana divu nedēļu ikdienas rutīna kopš esmu atpakaļ mājās (otru reizi) ir vēl viens sapņa piepildījums.
piecelties ar saules stariem sildot mani gultā, aiziet uz virtuvi uztaisīt siltu citronūdeni un kādu no rīta tējām, apēst banānu, izvēlēties ēterisko eļļu un ieslēgt difūzeri, tēju un citronūdeni dzerot, klausoties 432hz meditācijas mūzikā, uzrakstīt lietas, par kurām esmu pateicīga, atvērt bībeli uz dullo un izlasīt kādu nodaļu. tad skatīties uz manu sapņu tāfeli, uz kuras salīmētas visas lietas, ko vēlos sasniegt 2020 gadā. viena no tām jau piepildījusies - gada sākumā vēlējos vairāk laika, un nu tas man ir dots. pēc tam nodarboties ar jogu, ieiet aukstā dušā, un pēc tam brokastu muslis ar svaigām zemenēm un mellenēm, skatoties meksikāņu telenovelu no 1998.gada (guilty pleasure, ko apvienoju ar spāņu valodas klausīšānās nodarbību mājas apstākļos).
pēc tam vai nu uz kādiem pārtikas/veselīgajiem veikaliem, pēc kāda auga dārzam, vai apdarīt kādus mājas darbus,kuri katru dienu ir citi. pusdienas uztaistīt svaigus salātus.
visu pēcpusdienu pavadīt spēlējot klavieres, ukuleli un kokli (esmu atsākusi spēlēt arī flautu pēc daudziem daudziem gadiem), uztaisīt kafiju.
taisīt vakariņas un atklāt jaunas receptes un garšas, ko nekad tā īsti neesmu darījusi. pēc vakariņām mācīties spāņu valodu, lasīt grāmatu un jā, diemžēl, neiztikt bez skatīšānās internetā, bet cenšos sevi ierobežot.
pastaigas un būšana arā pa šo laiku gan ir bijusi minimāla, salīdzinājumā ar pastaigām Surrey, kur biju ārā vairākas stundas dienā.
Powered by Sviesta Ciba