vientulība masu sarīkojumos.

19. Maijs 2010

00:47

pagājušās nakts sapnis bija kaut kāds tāds nenormāli skumjš. patiesībā, tas bija jau ļoti agrs rīts. kā es to zinu? es pamodos raudot. patiesībā raudāt es sāku brīdī, kad jau modos. tik dīvaina sajūta. tikko no sapņa realitātē. un tas likās tik īsti. visas izrunātās lietas ar luīzu vakardien studentu bāra dārzā, ēdot subway, ar tādu cerīgu sajūtu sirdī, sapnī pilnībā apgriezās otrādāk. un kārtējo reizi tie sliktie sapņi ir arī par viņu. par to, ar kuru nav nekādas skaidrības. tās pat nav attiecības. tas ir nekas.
Powered by Sviesta Ciba