vientulība masu sarīkojumos.

14:43 - arī tādi ir brīnumi

esmu sākusi klausīties Björku.
izrādās,viņa arī manām ausīm var likties pavisam patīkama. ne visur un vienmēr - šur-tur,dažureiz.
albums Vespertine,piemēram,no pirmā ausu uzmetiena šķiet tāds,ko varētu saukt par savējo. ierindot mīļāko sarakstiņā.
diez vai tas būtu (tik drīz vai pat vispār) noticis,ja kāds pirms pāris nedēļām man nebūtu parādījis venus as a boy.

• ieraksti kaut ko

15:09 - atskaite

skatos kalendārā,ciparos un dienu nosaukumos,vārda dienu jubilāros. ar zīmuli apvelku šodienu. šī un nākamā pirmdiena. vēl divas pirmdienas vasarā. trešā jau septembrī (trešajā). cenšos atcerēties tos notikumus,ko gribēju šeit pastāstīt,aprakstīt,atzīmēt - kaut tikai priekš sevis. bet nesanāca. ne liekāka laika,ne kripatiņas apņemības,lai to īstenotu.
viss notiek. elpoju vasaru. dzīvoju vairāk vai mazāk mērenībās un ārējā mierā. jo iekšā aizvien vēl sēž nemiers par strauji tuvojošos septembri. desmito un visiem pārējiem datumiem un mēnešiem,kas aiz tā seko vismaz trīs gadus uz priekšu. šī vasara tiek pavadīta bezliteratūrā (tāpat kā rakstīt,arī lasīt nesanāk).
( turp. )

• ieraksti kaut ko

16:35

man patīk savs iedegums. un apziņa,ka tas ir no saules,nevis solārija. es labprāt sauļotos vēl un vēl,taču tā vien šķiet,ka tik karsējoša vasara kā pagājušo un aizpagājušonedēļ vairs šogad neatgriezīsies.
man nepatīk savs telefons,kad apkārt tik daudziem ir jaunie,krutie,stilīgie,kuros no datora var iekopēt mp3,uzstādīt par zvana signāliem vai vienkārši klausīties ar austiņām vai bez. taču man patīk,ka kristīne caur bluetooth pārsūtīja uz manu telefonu i'm from barcelona dziesmu collection of stamps,kas ir pati foršākā zvana melodija,kāda man jelkad bijusi,un negribas ticēt,ka vēl kādam ir tādi pati.

• ieraksti kaut ko