00:51 - aktuāli. vakaršodienrīt
Tam,kurš arvien tiecas 'kaut kur augstāk',jāņem vērā,ka reiz var uznākt reibonis. Kas ir reibonis? Bailes no kritiena? Bet kāpēc reibonis uznāk arī skatu tornī,kur drošas margas? Tātad reibonis nav bailes no kritiena,bet kas cits. Reibonis norāda,kas mūs valdzina un pievelk dzīles; tās modina kritiena alkas,kurām mēs izbailēs pretojamies.Tas bija reibonis. Skurbinošas un nepārvaramas ilgas pēc kritiena. Taču to varēja saukt arī par vājuma skurbu. Cilvēks apzinās,ka ir vājš,un negrib tam pretoties,bet gan ļauties. Paša vājums viņu reibina,un viņš vēlas būt vēl vājāks; vēlas pakrist laukuma vidū cilvēku priekšā; vēlas būt tas zemākais no visiem. Un vēl zemāks.
(Milans Kundera "Nepanesamais esības vieglums")