12:37
kad pirms pāris ned. pirmo reizi uz skolu uzvilku jauno balto džemperīti,protams,jau pirmajā starpbrīdī skolas ēdnīcā man bija jāuzlej sev uz džempera tēja,un ar lielu,dzeltenu pleķi jāstaigā visu dienu pa skolu,slēpjoties mētelī vai aiz mapes. protams,balinātājs palīdzēja.un šodien,piemēram,steidzoties uz pirmo stundu,no koridora skapīša netīšām nogrūdu smaržu flakoniņu,ko gribēju ņemt uz skolu. nokrita zemē,saplīsa,izlija. nebēdājos par smaržām,jo šīs nudien nebija no mīļākajām ,bet fakts,ka viss jāvāc kopā,stikli jāvāc,ka tik nesadurtos,un par Princi laikam vēl vairāk uztraucos - galvenais,lai viņš nesaduras,un par to spēcīgi koncentrēto smaržu,no kuras taču arī ir jātiek vaļā. uz stundu netiku,neaizgāju arī uz divām pēc tam,jo sadursme ar skolotāju būtu pārāk pazemojoša,ņemot vērā,ka pagājušonedēļ arīdzen neierados uz stundu,jo nespēju ieiet klasē 17 min. pēc tās sākuma.
un vēl nesenais sāpīgais atgadījums ar uzplēsto kājas īkšķi,burtiski skrienot uz vannasistabu (jo atkal kavēju!).
tamlīdzīgas absolūti stulbas,no mums neatkarīgas lietas (tautā sauktas par veiklībām) taču gadās samērā bieži. vismaz manā frontē noteikti.