vientulība masu sarīkojumos.

22:13 - par skolotājiem

ļoti gribējās ierakstīt par šodienu.
par to,kā mēs Kurmei šodien paziņojām,ka viņai vajadzētu padomāt,ko par mums teikt videokasetē priekš Žetonvakara,un viņa teica,ka mēs jau zinot,ka esam viņas mīlestība...eh,šitā par mums pateikt,lielajiem sliņķiem (ar plašajām sirdīm). Bacānam šodien dzimšanas diena (nezināju (aizmirsu arī),jo viņš nav draugos),un otrā stunda izvērtās par banānu & apelsīnu,dzērveņu pūdercukurā ēšanu un patīkamu runāšanu par visu ko,sākot ar Miķeli,ķenguriem un beidzot ar zemnieku saimniecībām.
par to,kā Mežaraups ap pusvienpadsmitiem atrakstīja Mārtiņam īsziņu,ka viņam bez mums esot skumīgi 617ajā,un,lai gan visi bijām apņēmušies šīs stundas veltīt harmonijai un solfedžo,laikmetīgās mūzikas literatūra tomēr notika,jo dežorantīte bija kaut ko sajaukusi,un atkal bija tik šausmīgi interesanti,turklāt viņš pats ļoti labi zina,ka viņa stundas ir atslodzīte. kad ierakstā sāka skanēt Stravinska j.k. a capella darbiņš Ave Maria,kas rakstīts sol mažorā,man ar partitūru rokās uzreiz kļuva skaidrs,kāpēc Mežaraups neizpratnē saraucis pieri. viņi dziedāja pustoni augstāk. la bemol jeb sol # mažorā. uzreiz cits skanējums skaņdarbam,cita krāsa. Lāsma,tev ir absolūtā! ir gan,jā,ja nu vienīgi varētu vēlēties vēl izteiktāku,vēl nekļūdīgāku.
par vakarēšanu pie nu jau bijušās kultūras vēstures skolotājas mājās tik viegli iemīļojamā mazajā jumta istabiņā (iesim augšā? - un viņa vēl jautā) ar apaļo lodziņu,dīvāniņu,plauktiem,grāmatskapjiem,kuri pilni ar mākslas un kultūras grāmatām! tik mājīgi,tik intelektuāli. viņa gaidīja arī mūsu audzinātāju,gaidīja mūs visus,taču beigu galā mēs atnācām tikai pieci (bez audzinātājas),bet Grieķu salāti (brīnumgardi - lai gan,atzīšos,nekad iepriekš netiku ēdusi un šaubos vai kādos citos apstākļos vēl kādreiz ēdīšu) ar tām sausiņveidīgajām maizītēm (nezinu nosaukumu),grieķu saldumi (vīģes,halva,šķiet,ar pistācijām),piparkūkas un vēl vieni gardi cepumi,kuriem nokautrējos pajautāt nosaukumu,dievīgas siera bumbiņas,no kurām rodas atkarība - tas viss tikai mums par godu... + Zanes nestās žāvētās plūmes un vietējās bulciņas no mūsu puses,kuras pieēdām pie tējas. un,protams,visa centrā uz pretējās sienas slaidšovā projecētas bildes no skolotājas ceļojuma uz Grieķiju 2006.gada rudenī. komentāri no viņas puses,jautājumi un komentāri no mūsu puses. mēs vairs neesam viņas skolnieki,tagad mūsu attiecības ir tādas nedefinējamas,taču drīzāk nepiespiestākas,brīvākas..
viņa gan piedāvāja vīnu vairākkārt,bet mēs teicām,lai labāk pataupa nākamai reizei,kad nāksim.
un pirms mēs gājām prom,uz brīdi sanāca pabūt divatā tur augšā,un viņa teica,ka es esot izaugusi (nepilna gada laikā?!),es atjokoju,ka tas droši vien esot dēļ tām čībām uz platformas,un viņa teica,ka nē,es esot izaugusi sejā. es ļoti labi izskatoties. (mulss smaids,kluss paldies - neticība un reizē patīkami,kā allaž). un es teicu - laikam palieku veca,viņa - tev tas vēl nedraud.. un kad mēs jau vilkām zābakus un mēteļus,viņa klusi pienāca un iespieda mums katram rokā itāļu konfektīti ar novēlējumu! fortune cookie - es uzreiz iedomājos. tramvajā attaisīju,apēdu vispirms,tad izlasīju mazo zīmīti piecās valodās. angliski novēlējums skan tā - Learning not to love others leeds to not loving oneself any longer.. autors - anonīms.
dažreiz man liekas,ka tikai mūsu skolā skolotāji ir Tādi. tik šausmīgi labi.

• ieraksti kaut ko