vientulība masu sarīkojumos.

23. Decembris 2006

00:22 - Kristus dzimšana

The Nativity Story bija pati lielākā garīgā dāvana,kādu kristīgs cilvēks vien var saņemt šādos svētkos! vēl jāsagremo līdz galam.. filmā atklājās tādas būtiskas lietas,kuras es līdz šim,lasot rakstu vietas par Kristus piedzimšanu un klausoties sprediķos,nebiju pamanījusi.
divos vārdos - ģeniāls ekranizējums! mazā fc zālīte bija gandrīz pilna,vienīgais seanss dienā,cilvēki bija apbrīnojami klusi,uz beigām bija dzirdami skaļi šņuksti,cilvēki raudāja vai arī knapi valdīja asaras,varbūt kautrēdamies no blakus sēdošajiem,varbūt arī citu nezināmu iemeslu vadīti,piemēram es.
pirmo reizi dzīvē man likās,ka teju noķeršu to īsto svētku sajūtu. asarām vajadzēja nākt kā atvieglojumam,kā grēku nožēlai un vārdos neizsakāmas lieluma mērvienības brīnuma apjausmai,taču nē,es nokaunējos,kā parasti. bet vēsti es paturēju,tā man ir,to es gribu nosargāt visu šo svētku garumā,gribu citiem pastāstīt. neviens no mums nekad neredzēs Kristu piedzimstam,tam taču jānotiek katra paša sirdī (man šis process allaž sagādājis morālas grūtības),taču filmā mēs varējām būt liecinieki Viņa nākšanai pasaulē. iedomāties,ka esam tur. kaut uz brīdi. pirms divitūkstoši gadiem. nešaubīgā ticībā gaidot Mesiju,kurš atpestīs mūs no ļaunuma un grēka.
Powered by Sviesta Ciba