vientulība masu sarīkojumos.

22. Septembris 2006

00:08

bez arsenāla šo laiku vispār varētu norakstīt
bet par cik ar viņu es draudzējos (žēl tikai,ka par nevainīgu un it kā nekaitīgu draudzēšanos jānorēķinās ne tik vien ar latiem,bet ar laika monētām arī),tad tas baro tukšīti ar x gramiem kultūras,kas maina garšu,formu un daudzumu laika un vietas apstākļu,un noskaņojuma ietekmē,lai gan citādi nepavisam nav tā,kā gribētos

tāda sajūta,ka Lielais Nepielūdzamis Laiks uzkāpis virsū ar visām četrām. vienā mierā nobīdījis malā lētticīgos plānā galdiņa urbējus
knapi var elpot
ne rīta,ne vakara redzēt
vāks

22:27

lūpu kontūrās tramvaju sastrēgums
it kā tas būtu kas nedabisks un neparasts
varbūt tikai nesaprasts
tāpat kā zīlītes acīs
grib laisties prom uz siltajām zemēm
jo ātrāk - jo ātrāk
tas nekas ka pieradinātas pie mājām

neliec man skaitīt dumjus lopiņus
tuksnesīgā vakarjundā spilvenu ielenkumā
labāk pastāsti elēģiju
par tevi un mani konfekšu fabrikā
kraujot berot sverot
un mazliet mīlot
tas nekas ja nebūs taisnība

importa auskari samta austiņās
nogatavojušies sarkanbrūni
lokāla ražas novākšana
brīvdienās un svētku dienās
ja sanāk laiks
ja nav kur steigties
zinu tā tam nebūs beigties

paiet pasaule garām
noriet uz degungala
aizspogulijā zied pavasaris
un vakars te iestājas
ar vērienīgu pauzi
asaras kļūst saldas saldas
un cukurvate par velti kūst uz nosalušā vaiga
Powered by Sviesta Ciba