vientulība masu sarīkojumos.

6. Augusts 2006

10:26

nekad iepriekš netiku sapratusi,kāpēc dažreiz no lidmašīnām paliek šauras šauras svītriņas,citreiz tik biezas un izplūdušas. tagad,piemēram,acu priekšā divas biezas paralēlas līnijas,pēc skata kā sirma ōpīša uzacis. atgādina ceļu,kurš sākas tur tālumā,virs katedrāles torņa,iet gar manu māju un turpinās (paskatos pa logu,mani ne pa jokam apžilbina spēcīgais saules starojums) gaismas virzienā. tā varētu būt zīme

10:41 abas līnijas gandrīz saplūdušas. ceļš kļuvis tik šaurs un grūtāk caur-ejams,ka tagad tur tikai pa vienam laiž iekšā,ar sekunžu intervāliem
11:17 ceļa vairs nav. tā vietā debesīs ganās balti jēriņi,kuriem ar to šķietami nav nekāda sakara

19:53

silta,tikko sakulta,ķepīga debesmannā ar aukstu pienu. liels,nevasarīgs vējš. rudens priekšnojautas ne tajā labākajā nozīmē. šo gadu negribas visvairāk. neesmu tam gatava. ne fiziski,ne garīgi.
Powered by Sviesta Ciba