vientulība masu sarīkojumos.
13. Jūnijs 2006
07:08
zudušo kastaņziedu sniegs
sav-dabīgs prieks
(ne pūku,ne spalvu! veiksmi gan,lūdzu)
18:07 - ne
kāpēc pusi dienas nepamet tā tirpstošā sajūta plaukstās? neizturami (lai gan mēs katrs panesam tik,cik varam izturēt,un ne uz tirpšanu vien tas attiecināms). un karstums tāpat. diezin kādas brīnumdrānas būtu jāvelk,lai nebūtu tik nepanesami grūti. gan elpot,gan justies kā cilvēkam. es jau neko neteiktu,ja viss būtu beidzies.
21:11 - tā varētu likties,tā ir
ir tādi cilvēki,kas nav uz mutes krituši. es laikam neatminamos laikos uz tās mutes tomēr uzkritu.