vientulība masu sarīkojumos.

18. Maijs 2006

18:58

aizvien samulstu pie uzrakstiem grūst/vilkt vai labā/kreisā.
aizvien parakstos kā pirms desmit gadiem. vārda pirmais burts un uzvārds.
aizvien tas pats naivišķīgums.
aizvien tās pašas nemākulības,nesaprašanas,lāgie un netik lāgie paradumi.
aizvien tā pati matu krāsa un bērnības solījums nekrāsot tos līdz sirmam vecumam.
ir vēl
kaut kas
ko tagad
neatminos

21:59

hermētiskas (cieši noslēgtas) skumjas par aizgājušo tētu-mammu laiku jaunības iluzorām kurpītēm un smaidīgām volgām viss ir tik jauki un labi ar mīlestību pietiks (ar neredzamu piebildi - pāris gadiņiem) kur un kad tas beidzās/sākās īsti nezinu zinu tikai ka tas vietējais veikals ko viņi sauca par mūsu bankrotēja jau labu laiku atpakaļ nu to kurā viņi toreiz mīlestību nopirka trīslitru burciņā un mājās nesa vairākus gadus (pagalam aplami) un kad pārnāca vairs nekāda prieka nebija no rokām izslīdēja turpat pie sliekšņa apzināti vai tomēr nē saplīsa sīkās drumslās tagad veikala vietā uzcelts hipermārkets xxx izdevīgas cenas pirmsvētku atlaides veci produkti jaunā iepakojumā un svaigi produkti vēl jaunākā kliedzoši spīdīgā (spiedīgā no malas vērojot) lōģiski dārgākā teiciens jo vecāks jo labāks zaudējis (sa)jēgu ēdenes dārzs kāpināts dalīts reizināts atņemts līdz vemšanai
tās bildes nedrīkst skatīties jo ja grauž tad līdz asaru dziedzeriem aizsāp līdz pagājības upes ietekai vēl mitrumu jaušu nāsis izplešas pirkstgalu nervi signalizē tutū turtur kaut kas bijis brīnišķi pievilcīgs un biedējošs vienlaikus jo dažreiz bildēs tie skatieni tik tik nākotni vēstoši ka bail bet varbūt es tikai izmisīgi cenšos to saskatīt jo visas vainiņas taču dzīvo(jot) pagātnē ja
Powered by Sviesta Ciba