vientulība masu sarīkojumos.

20. Aprīlis 2006

21:24 - sīkumiņi (un belašs)

somā izlijušas smaržas,aizkulšanās uz ķengaragu subjektīvi amizanta un poētiska,raugoties no šībrīža pakāpiena. nomākušās debesis ar asaru (lasīt - lietus) kamolu tajās. un pamaziņām,bet neatlaidīgi pieaugot, smalks lietutiņš spēlējas ar nervōzu vēju manos matos,uz Daugavas ūdens paklāja,(brīva vieta tavai iztēlei). sākotnēji nevainīgie nodomi pāraug spraigā duelī.
man,lūdzu,vienu belašu. 22 santīmi. vajadzīgi papildspēki - rakstīts uz belašu pārvadājamās kastes. smaržo gan labi,bet izskatās un garšo ne vairs tik labi. uzraksts uz mazā baltā papīrīša 'lai garšo',kurā belašs ietīts,nenostrādā. sia reidž. pārāk aizdomīgi. nespēju vairs ieēst. šis pats papīrītis dažu sekunžu laikā kļūst slapjš - taukains,pareizāk sakot. un manas rokas līdz ar to. gaidu 7.tramvaju. viens pēc otra. citi,ne manējais. smaka (jeb smarža) no zivju paviljona iepretim. mūžu mūžos netīrais kanāls. pelēki baloži uz balti noķēzīta betona. turpat uzraksts - kad beidzot urlas MIRS? ar baltu krāsu. zaļi noplukuši soliņi un aizvien rokā kūstošais belašs. tā paša belaša smaka (jeb smarža) tramvajā acīmredzami nepaliek nesajusta. kā vienmēr - soma uz kreisā pleca,kreisajā padusē divas nepaklausīgas (tāpēc,ka ārā slīdošas) mapes. atšķirīgais - kreisajā plaukstā iespiests belašs slapjā (taukainā) papīrītī. un pāri paliek labā - ar kuru pieturēties un uzturēt ļoti svarīgu sarunu pa telefonu. tā nu es tur tā stāvu. iespiesta starp pārējiem bēdu brāļiem/māsām un tomēr jūtoties pagalam neradnieciska. tante sēž,es viņai stāvu blakus. belašs viņas degunam laikam atrodas nepieklājīgi tuvu,nezinu. pamanu vien,kā viņa pēkšņi sāk kaut ko meklēt savā somā,līdz beidzot izvelk polietilēna maisiņu un iedod to man,krieviski sakot,ka tas domāts belašam. nekavējoties to ielieku viņas dotajā maisiņā un rūpīgi aizsienu.
(belašs šobrīd atrodas tēta vēderā.)
Powered by Sviesta Ciba