16:08
jau pusi dienas jūtu teju vai katru man piederošu ieelpu un izelpu. lēnu un smagu. jūtu,kā sinhroni līdz ar šiem procesiem kustās krūtis. uz augšu,uz leju. apzināti cenšos par to nedomāt,bet neapzināti notiek tieši pretējais. uz ādas jūtu blūzes materiālu,vell's viņu zin,kādu. katrs solis kā apgrūtinājums. šķiet,ka kleptomāniski būšu no sirds nokrāvusi daļu smaguma un sametusi somā. viena no reizēm,kad pašsaprotamie cilvēciskie procesi kļūst nepanesami. ne vien ķermenim,bet arī prātam.
21:04 - tējkarote sarkasma + ēdamkarote smaida
Grāmatnīcā iesteidzas jauns vīrietis.
A: Sakiet,jums ir grāmata Da Vinči Kods? (viņš pieļauj iespēju,ka varētu nebūt!)
B: Kādā valodā?
A: Latviešu. (pēc uzdotā jautājuma šķita,ka franču vai vismaz angļu.)
B: Nu ja,ka ir!
Itin kā tā būtu kāda reti sastopama parādība.
/davinčikodanelasītājpulciņalocekle.