12:08
Deguns saošņājies mazu,baltu,garenu papīra plāksnīti ar diviem melniem ziediem augšpusē,kuru man nejautājot iedeva kāda sieviete,ejot cauri Stocmann parfimērijas/kosmētikas sterili baltajam nodalījumam,ar uzrakstu ARMANI code (Giorgio Armani). Šī smarža nez kāpēc šķiet pazīstama. Asociatīva. Un tas jau nekas,ka varbūt nesen izgudrota. Tu to juti un pazini,pirms vēl par šīs smaržas izgudrotāju uzdevās sinjōrs Armani.Varbūt smarža sajusta kādā ar skolu saistītā pasākumā. Varbūt tā smaržoja dažas pārpārēm sievišķīgas skolotājas. Nez kāpēc acu priekšā iznirst labākās draudzenes mammas tēls gari melnā,mežģīņotā kleitā. Ēnainā guļamistaba ar zaļo veclaicīgo skapi,lai gan neesmu pārliecināta,ka skapis tiešām bija zaļš. Skapi,kurā vienmēr varēja atrast sasodīti interesantus drēbju gabalus,tādus,kuriem grūti turēties pretī,neuzlaikojot pašām. Un tas,protams,varēja notikt tad,kad mammas nebija mājās. Kad viņa,smalki saposusies un iesmaržojusies,devās ciemos.
Šī smarža pieder veiksmīgai sievietei. Pārtikušai,iznesīgai,laimīgai. Vairāk gan materiāli. Bet tieši tāpēc viņa ir šeit. Sabiedrības krējuma ballē. Viņa zin,ka ar šo smaržu spēs iekārdināt un apburt ikvienu vīrieti. Kaut tikai uz vienu vakaru.
Iespējams,ka aiz šīs smaržas var pat paslēpties,radīt tēlu,kurš varbūt nemaz neeksistē un likt tam noticēt gan sev,gan apkārtējiem. Ja vien tu jūties brīvi staigājot augstpapēžu kurpēs un vakarkleitā. Ja vien tu spēj iztēloties,ka šī kleita nav vis nopirkta nocenoto preču veikalā,bet gan kāda pazīstama modes mākslinieka šūdināta un kurpes esi nopirkusi tajā dārgajā kurpju veikalā,uz kura pusi tu agrāk kautrējies pat paskatīties,kur nu vēl iegriezties,nevis aizņēmusies uz vienu vakaru no mātes,jo tev pašai nav nekā smalka.
Un kāda jēga būtu izdot dārgu naudu par smaržām,kuras ārkārtīgi patīk,ja to nēsātājs neatbilst smaržas radītajai būtībai - izsmalcinātai un kārdinošai sievišķībai?