l i v e l o v e d r e a m s h a r e

when my authorities fall [[13:04:2004|23:09]] [destruktiivs] [depo] Es gribu nomest visu, kas mani par kaut ko padara, jo tas mani ir padariijis par "kaut ko" - kaa vienu no "ko" un devis neesoshas atshkjiriibas un atshkjirtiibas tiesiibas - un jebkuraa mirklii es varu kljuut par citu "kaut ko", nomainot draanas un runasveidu; tas padara buushanu par "kaut ko konkreetu" tukshu un bezjeedziigu. Cilveeka uzvediiba ir pilniiga tikai shauraa videe (vairaakumaa). Taapat arii patiesiiba un realitaate (iisteniiba). Staigaajot no vienas vides uz otru (vai nokljuustot to kruspunktaa), buut perfektam (atbilstosham, funkcioneejosham) ir tikai piemeeroshanaas jautaajums. Apzinja deformee pasauli - tu esi akls no vienas puses, un tu esi maakslinieks - no otras. veelmes piepildaas un briinumi ir tas, kaa tu skati pasauli. Tu redzi to, ko gribi redzeet. apzinja ir fokuseets kadrs garaa filmaa, un atminjas trauceejumi apliecina laika liiniju, kuraa apzinja speej funkcioneet. apzinja padara tagadni par mirkli - koncentreetaam kraasaam un notiekoshaa 'filmeeshanu', pagaatne izzuud un naakotne arii eksistee tikai tagadnee. apzinja ir ziepjutrauka objektiivs. Esmu uzceelusi savu pasauli par pilniigu vidi, kuraa apliecinaat savu [apzinjas] uzskatu pareiziibu un kuraa apliecinaaties ar fizisku slodzi, lai sajustu robezhas. esmu apstaajusies pret visa subjektivitaati un sapratusi, ka subjektivitaate ir ierobezhotais skats, iedomaajoties sevi skataamies no augshas, respektiivi, sokraatiskais "es zinu, ka es nekaa nezinu". es zinu, ka nekaa nezinu, un zinu, ka tu arii zini kaut ko, bet vari nezinaat to, ko zinu es. we see things different. subjektivitaate ir attaisnojuma pamesls, varbuut pietiek atvainoties un turpinaat dziivot iluuzijaa. Esmu uzceelusi savu pilniigo pasauli un tagad pa kjiegjelim to izaardiishu. teelu nomainja mani vairs nedara laimiigu, apzinjas paarvaldiishana un pasaules 'radiishana' taapat. es zinu, ka skats uz lietaam var buut plashaaks par priekshstatu un pieredzes piedaavaato. No vienas dzijas var uzadiit dazhnedazhaadas lietas un var taas izaardiit un adiit pa jaunam. Pielaidiisim uguni savaam dzijaam! 3|-

zinaaju/nezinaaju [[11:04:2004|21:29]] [sarāvies] pilsētas rītos dzīvojot, es domāju, ka zinu, kas ir saullēkts (nē. sagaidīts no pašas tumsas, zvaigznēm pa vienai izdziestot, kā gaišāka un gaišāka pamale, kā sārts blūzs, kā mākoņu pārrindošanās, kā sarkanas strēles, kā arvien kaislīgāka un kaislīgāka nakts izģērbšana - te, tur, ir gaišs, - un es gaidu, bet saule nesteidzas. mākoņu ēnas pārveļas tiem pāri, un dzelts kļūst debesu vārds. kur ir mans zelts? - un tad - kā karaliene, majestātiska un nesteidzoties aša, tās gaita tik [burtiski] acīmredzami noteikta..) un kļūdījos par to, cik skaists ir rīts (ūdensspogulis lēzenāks par debesīm, un mākoņu atspulgi apjozuši tik trīsdimensionālas formas, ka gribas ienirt kā putnam vējos; un putni - jūraskaijas, kas satupušas uz lampām, gaidot sauli, pīles, kas mežonīgas un civilizācijas nesavaldzinātas met kūleņus ūdensvirsmā; mazās kaijas, kas piekļaujas spogulim ar garu švīkstu.. gulbji, kuru spārni lidojumā kā kamenes dūc, un viņu atspērieni lidojumam - ūdensbaltas putas..) cik tumša ir nakts aiz pilsētas (tik ātra un zaglīga, rauj kājas no ceļa malas un potītei sareibina galvu, noslēpj tumsā un nobaida garāmskrejošos. ceļu izstiepj, naktsmājas noslēpj. pievilina pilsētai un atklāj bailes un trūlumu) ceļš ir aizmiršanās (viena no; bet pie ceļa vārtiem es jau esmu noslēgusi rēķinus ar pasauli. atradusi sirdsmieru un pagaidu atbildes uz negaidošiem jautājumiem, esmu piezvanījusi tiem, kam vajadzēja, un klusējusi tiem, kurus nepazīstu. esmu izgājusi un esmu iegājusi. ceļš ir mobilizēšanās. ceļš ir mācīšanās no sāpēm izlasīt mācību, nogurumu pārvērst priekā. ceļš ir pašatklāsme, ik-laika bilance. pēdējā un vienīgā dzīves grēksūdze) mājas ir mīļas ceļā (mājas ir mīļas, tās pametot; mājas ir mīļas, tās mīlot. man Latvija skaista pirms došanās ārpus; manā zemē ir ezeri un sūnas, kuras meklēšu vēl citur. pie manām mājām ir mežs un pie manām kājām ir viss. jumti un grausti. lielveikali un mehānismi. pulksteņlaiks un sirdslaiks. mājas ir mīļas, tajās atgriežoties) karma/suģestija/zemapziņa strādā (atkal pamostos īsi pirms modinātāja. 4:43 mani pamodina kāpņutelpas īpašniece. zūdu. turpceļā mani pāris km aizved mašīna, kuru vairs tumsas apņemtā padevībā nebalsoju. random izvēlētā kāpenē pēdējā stāvā gaida sarullēts paklājs (zeme ir auksta). un no Popes uz Rīgu mani ved soms, kurš ir kā atbilde visam, ko es vēl nezināju par Skandināviju.) rītdiena nepienāks (vakardiena pazudīs. rītdiena nav tavā daļā. nedomā. nebaidies dzīvot. un nebaidies nedzīvot. steiga un izvēles nepieciešamība - nomainam ar izvēlēšanās vieglumu tad, kad patiešām jāizvēlas ceļš pa labi/pa kreisi vai minūte pie lēnākas tējas. tu neko nenokavēsi. vai nokavēsi) ķermenis kā pašlepnums (enerģija ir veidojama. ietaupāma un audzējama. tulznas ir neparedzamas, ja tev nav pieredzes tulznas ir nepieciešamas pieredzei pieredze ir pielāgošanās un ticība. reizēm es ticību gribu aizmirst. pārsvarā izdodas, ja tic pretējam. zilumi uz rokas un iesnas. gribu aizmirst ticību pavisam. gribu vienkārši redzēt lietas caur savu pasauli un ticēt, tepat un uz vietas. nacionālisms un dzimums. dzimta un iedzimtība. cenšos aizmirst.) esmu patiesa (vēl gaidu. novilcinos un stāstu Tev aiz aizvērtām lūpām un mīmikas, nestāstošām domām. vēroju Tavu laiku un kaunos no savējā. gribu kļūt par dzīvnieku laikā ar Tevi. dzīvnieks nekad neriskē riska pēc un tomēr ir tik uzticīgs maģiskajam "paļaujies", ka kļūdīties var tikai vienreiz. es sev pārmetu kļūdas un mācoties nespēju paļauties)' viss cilvēciskais ir dievišķs (divus bērneļus stumdu rateļos pamestā Sistēmas laukā. četras cerībuzirgakrāsas (ziedoņkrāsas) acis uzticīgi jautā "un kāpēc tu atbrauci?", "un kāpēc tev tādi cimdi?", un kāpēc es saku, kā ir. tā ir. kā jūs te izdzīvojat. vai jūs te dzīvojat? bērzu sulas dzidrās burkās starp krāsmatām. baltām logu rindām kā asaras krīt balkoni, melnā kūlā melnas restes. melnā darbā aizvest uz melnu tirgu par baltām kapeikām. tā mēs te dzīvojam, atbild bērnu rateļi. bērni rausta aiz rokas un vadā pa savu pasauli. "te kung-fu cīnās" un "rekur kinoteātris ar asinīm uz sienas", un es nezinu, kurā brīdī vajadzētu izlabot šo pasaku. vai vajadzētu. ļeņina saukļi baltās drupās un 1982.gada atmiņu klade. zemē nokrituši vāki 'cerība nākotnei' un ložu patronas. individuālās aptieciņas un dūmraķetes. jumti bez kāpnēm (nav vairs, kur mēs kāpām, Mīļ) un cilvēki dzīvē. un vēl un vēl. tik daudz drupu visam, kas bijis. kāda vannasistabā šauras avīžvirsrakstlentītes, suģestijai. armijā ir spēks. vai zini, kā iznīcināt? bērna kediņa zālē tenisbumbiņa stiklos. bērnudārzs. tirgus. tīrās veļas istaba. automobīlis. pavērtas durvis un izsisti logi. viens pēc otra. simtiem. tūkstošiem. es kādu laiku to negribēšu vairs redzēt. neaicini tagad mani nekur, kur es reidz mitu. pārākums ir reāls. un bailes par savu laiku tikpat. sistēma-nepaskaidrotais-nāve - viens bezjēdzīgāks par otru) viss patiesais ir skaudrs 2|-

vakarnakts. [[07:04:2004|01:15]] adrenaliins Session Start: Tue Apr 06 02:36:55 2004 Session Ident: nry [02:36:55] Session Ident: nry (chat.delfi.lv) [02:47:20] <nry> aaaaaaaaaaaaaargh.......... [02:47:20] <nry> speeeks!!!!!!!!!!!! [02:47:20] <nry> darbaa aizpljaapaajaam atkal diivaaninju. seedeejaam birokraatu advokaatu biroju paklaajaa, dzerot teeju un runaajot, runaajot, runaajot. skatos uz meiteenu un zinu, ka reiz cilveeki nesauks Taas lietas tik dazhaados vaardos, bet klusees un smaidiis. mees smaidam [02:47:20] <nry> braucu peec pusnakts uz maajaam, briiviibas iela un ritenja shviikonja pa balto videejo liiniju. pie teikas Ziedonja zaljaa pasaka bija atdziivojusies. migla pluuda un skalojaas kaa juura. ielidoju cukurvatee un elpoju. plaushas kaa zivs zhaunas nebeidzamaa miiklaa. atkaapjas kontrasti un paliek gotika - tu. viens pats miglaa. kaa aklais. pie juglas celjsh izzuda, tikai bum-bam-param pa bedreem, izbraucu atkal ielas viduu. [02:47:20] <nry> aizshaavu Taviem gaismas logiem garaam. Tu eedi. braucu uz Pasaules Malu un kalnupceljaa pazaudeeju asfaltu. viena vieniga bezgaliiga migla kaa noburtaa meenesha peedeejaa miglas pasakaa par pazudushajaam lietaam un foniem. man pazuda viss. tikai fons. [02:47:20] <nry> acis sanjeemaas un devaas lejup. peleeki starojosha duumaka. esmu lejaa. nekaa vairs nav. vispaar. [02:47:20] <nry> vispirms izliida tumshaas margas un apvilka man apkaart pusloku. zem kaajaam paraadiijaas akmens shkjiivis, un es atspiedos divaam rokaam pashaa viduu. Pasaules aizMala shodien kaa spogulis tumsaa. pieskaaros un savilnjojaas sirds apljos. no tumsas iznira blakusduucoshs auto. cilveeku balsis. vinjsh kaut ko staasta vinjai. vinji nesmejas un vinji nemiileejas. [02:47:20] <nry> pa uudens virsu shviikst spaarni un kliedzieni stereo paarpluust no vienas puses uz otru. un es neko neredzu. priekshaa migla migla, [02:47:20] <nry> manas domas aizkliist uz reekjiniem ar pasauli pirms doshanaas uz kalniem. attopos [02:53:16] <nry> , ka esmu staaveejusi un skatiijusies miglaa - nekamajaa - un neesmu apmaldiijusies. skatiens no iekshpuses uz iekshpusi [02:53:16] <nry> gaismas aplocas ap kokiem un izgaismo mani, dodos arii es. [02:53:16] <nry> strauta urdonja mani aptur. nokaapju lejaa uz trubaam pie tilta un izvelku savu stabuli. kautriigi puutieni. es negribu, lai kaads atver logu [02:53:16] <nry> sievietes balss mani iztraucee [02:53:16] <nry> kaads gars gaajis garaam un samaniijis naarinju. 'gari mati un tiiraas flautas melodijas' [02:53:16] <nry> sajutos kaa narayana. kaa vishnu. kaa krishna starp gopi [02:53:16] <nry> gopi dejoja savaa runaa. smaidu un saku 'jaa'. razhens skukjis, smejos. [02:53:16] <nry> vinja bija aizmirsusi 'tumsha nakte' meldinju un es, to nezinot, vinjai atgaadinaaju. staaveejaam [tik tuvu] no Taviem logiem un dziedaajaam. 55-> gadi un 19 gadi. Tev gaisma nodzisa. pusdivi [02:53:16] <nry> pie maajaam pagriezos un devos atpakalj. aizbraucu liidz juglas centram. piesleedzu riteni. nograuzu maizi. paarraapos paari atsleegai un vaartiem un tiku uz jumta. paarraapos paari baileem un pa miglas vaalu uzraapos liidz dzeltenajai bumbai. lozhnjaaju starp "rimi" un "8-23" gaismaam. mana eena kaa spokains putns [02:54:42] <nry> debesiis. [02:54:42] <nry> starp detektoriem, vadiem, nenosargaatu sisteemas dalju. smejos. pagriezhos un lecu lejaa pretii asfaltam. izplestiem spaarniem stikls sashkjiist lauskaas, manis vairs nav manis citaadi vairs nav 1|-

[[05:04:2004|04:33]] [The Sins of Thy Beloved - Silent Pain] 1,3,5,7,9,11,13,15,17,19,21,23, 1,3,5,7,9,11,13,15,17,19,21,23,25,27,29,31,33,35,37,39,41,43,45,47 2,4,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,28,30,32,34,36,38,40,42,44,46 caurmērā ilūziju jaukšananās mani atbrīvo. tik pārējās diennakts stundās, kad jārīkojas iepriekšveiktā vārdā vai uzvārdā, iztēles stāvoklim ir nozīme. tāpat kā tam, vai iztēlei tagad (un tad) drīkst dot vienādības zīmi ar blakusstāvošo. gadalaiku mijā krāsas un horizontālais ainavas iedalījums samainījies vietām, ledus mākoņi un debesu jūra, tādi naivi vārdiņi par līdzību transveidīgajai dzīvei. miega badošanās kūre - pārmiegs - darbadienas translācija. novājināti refleksi 'dzīvē' un reālas sajūtas sapnī. viss nonivilējies līdz līdzvērtībai. esmu kompliments skrienošajai paaudzei un esmu komplekss sapņu dimensijai. esmu komprese atbildībai par padarīto. es neatšķiru padarīto no nepadarītā. un vēl es neesmu pienākumu cilvēks -

[[04:04:2004|22:32]] [james - hammer strings] atradi jau? Tu meklēji un es Tev jautāju, un Tu jautājot atbildot meklēji taujāji, gaidīsim laiku, es Tavējo, Tu - atbildes (laiku); un tad miegs aizlipinās Tavai apziņai plakstus ciet, es aizlipināšu savējai plaukstas (ķerošās) ciet, noklusušais klusums ar klusuma dārdošo izvirdumu pār mums; smieklos iesmejas rīts Tu atradi? 2|-

navigation [ viewing | 170 entries back ] [ go | earlier/later ]