l i v e l o v e d r e a m s h a r e

mazo zirneklīšu dvēseles.. [[12:05:2004|05:38]] [bpp - Es nekad uz tevi nedusmošos] klusi klusi sliedes čaukst. stāsta, ka naktīs pārmijas klaudzot pašas no sevis. pārmijas starp robežām sajūtas. vienu nakti vilcieni mēnessērgās uz mēnesi plūst, otru - atpakaļ, kā paisums un bēgums sliedes sver zemesceļus. pasvārsta plaukstās kā mērīdamas. kurā plaukstā šonakt iekritīsi Tu, kurā es? spēka vārdi vardēs sarūk, aizlēkā uz otru krastu, rīta spārni saulē zemes gaišajā pusē (pusē? trešdaļā? kūkas vidiņā?) kurā pusē šodien būsi Tu? kurā es? 6|-

[[12:05:2004|03:53]] [daudz Helēnas] gribu gribu grebi un ielu ar hospitāli saulainu stūrīti ar vasaras regeju tabūna prievīte izbalējusi saulē un aizklīdusi atkal pirmssākumā ugunskuru ar vasaras odiem siltu vēju, smieklus, sadotas rokas, pļavas un dzeltenās lidojošās saules rast-ak-meņus un kailās pēdas ķertās dienas :) 4|-

[[12:05:2004|02:31]] [thebestof kitaro - everlasting road] vēja zvani smilšu stabule perkusijas flauta saksafons mazo tautu skaņumēles valodas sarunvalodas līmenī pirms došanās uz zemēm viena valoda, kurā spēt apmierināt arī garīgās nepieciešamības izteikt sajūsmu pateicības klusēšanu smieklus apbrīnu prieku dzeju deju mūs starp mums, ap mums un mūsos tie svārsti, kas redzami rada skaņu, bet neatpazīti tāpat turpina savus valšus un tango, un priekšpēļu erotikas lepnas dzīres un klusas meditācijas iezvanīti iedunkāti iedungoti iedomājies smilšu pulksteņa kluso stāstu atbalsi kalnu ielejā smilšu mandalas nesteidzīgo dzimšanu zvaigznāju slīdējumu, kamēr Tu guli un kamēr esi pamodies Iedomājies upes gultni un jūras roboto krastu gadsimtus un mūžības Iedomājies skudru, kas tek liesmas, kas neatkārtojas kustības, kas turpinās vēl ilgi un vēl tālu, pirms izzūd rītausmā un tās, kas nemitas arvien un arvien iesākties izzūdošajām pa pēdām Vārds, kas Tevī neatver jēgas lādīti, skan kā mantra svešā mēlē, kā ūdenī virmojošas iekritušā pēdas Skaņa bezvārdu un bezpretmetu pasaulē (Budas 'tukšuma' zemē?) vispirms ir kustība, kūlenis, virpulis, zvaigzne, spirāle, taisne, impulss, periodiska funkcija, leciens, slīdējums, plūdums, vilņu vētra, nogāzes klusums.. (un atceries, kā kustības tirgū pieskaras Taviem sāniem, Tavam prātam, Tavai telpai; kā kustības gaisā čabina lapas un pārbīda miglas; kā no ligzdas izvēlies putnelis iesvārsta mežu) uz Tavām lūpām un Tavā balsenē Tavās plaušās un domās čakrās un kanālos asinīs un ķermenīšos iesvārstās jaunas kustības un Visumā.. kad līst, man patīk pie peļķes sēdēt lāses savirmo ūdens virsmu, tā neapstājas tikai šad tad izžūst līdz nākamajam lietum Lai Tev silti šodien! 1|-

(mirklīgs kopsavilkums) [[09:05:2004|18:24]] [miesiski izlijis] brīvība tekstos - rakstītos, teiktos, piebilstos, turpinātos, savukārt uz ārējiem jautājumiem atbildes jāformulē tik ilgi, ka tas liek pašai justies vai nu kā pasaku dzejotājai vai kā lēnam procesoram, bet varbūt vaina nevis informācijas izvad/ievadprocesos, bet sajūtu pārstrādē uz pieņemto kodingu Kā, piemēram, jautājumā par Dievu. Es nezinu. Es nedomāju par to. Es domāju, lai pateiktu, bet es nesaku. Patiesība ir tik netverama. tik banāli nemainīga un tomēr - netverama. Pasaules radīšanā no Višnu nabas dzimst miljardiem kosmosu, kas izplešas izelpā un atgriežas ieelpā, viss atrodas kustībā vai nu no vai uz, viss slīd. Notvertie patiesības graudi civilizācijā tiek pagatavoti tikumu-likumu gaumē un pasniegti trīsreiz dienā kā ķermenim nepieciešamā dzīvības deva, bet Labais jau nepazūd, kad šķīvītis tiek noslēpts zem galda. Ieelpas-izelpas kustībā milzīga lavīna Visa-kā pārbīdas esamībā, un reliģiju iedzītie pāļi aiztur pilsētas no vēja, ūdens un iznīcības. Taču reizēm pāļi kļūst veci un nederīgi, laiks jauniem. Reizēm arī cilvēka smadzenes un cilvēka ķermenis ir nobriedis jaunām "pāļu" tehnoloģijām. Un tiem, kas nespēj uzticēt sevi jaunās paaudzes drošības garantam, ieslēdz sevi antīko pāļu statiski konservatīvā lietošanā. Tajā pašā laikā nebeidzama straume Visa-kā turpina plūst - no labās uz kreiso un atkal atpakaļ - no kreisās uz labo, kā viļņi paisumbēgumā, kā mēness seja debesīs. dzirdēju kaut kur - kad nomirs tikums un pienākums, atdzims sirsnība un pašatdeve tik savādi atļauties lietas, nekad neiedomātas vēlēšanās. mīlestību, brīvību, mūziku, ritmu, aritmiju, anarhiju, norvēģijas kalnus, stopošanu, valodas, smieklus, brīvdienas, darbdienas, piesaisti, atkarības, bremžu švīkas, 'čau menti!', eiropas autoceļu atlantu, ceriņus nenoplūktus, stundu naktī 6 lakstīgalām, varžu kurkstoņu vēderā, picas, pienu, komplimentus, īsus svārkus, kedu šļūkas, atzinību, pievilcību, pievilkšanos, atgrūšanos, klusumu, mieru, nedomāšanu, prātošanu, atklāsmes sevī un atklāsmes cilvēku sarunās, ātru pulsu un apstādinātu elpu, 40km/h un nekustīgumu klausoties, vīraku, zirnīšus bez atlaižu akcijas, tējkannu ar atlaidi, maizi nesagriezto un kartupeļus bez brenda zīmes, viss ir tepat :) -

:) [[08:05:2004|06:48]] [aurora - bundzinieks] (mūsu fudzi saulē aiz laimes asarām izgaismota skatiena rīta zilajās debesīs. ķirši zied!!!)

navigation [ viewing | 155 entries back ] [ go | earlier/later ]