l i v e l o v e d r e a m s h a r e

[[02:07:2004|03:07]] [Goldie - Mother] Viņa bija pirms Tevis. Viņa bija, un tā bija klātbūtne, klusa elpa, klusināta kontrabasa stīga, kā vijoles samts, naktsvijole. Šodien viņa aizgāja, vismaz man palika bail, pēkšņi palika par viņu bail, it kā Tu būtu miris, it kā es neatgriezeniski nozīmētu pati savu dzīvelīgo eksistenci, tādu smieklu īstenībā starp ilūziju un nāvi. Spēļlaukumā viņa iekāpa šūpolēs un izzuda gaisā. Tu nepamanīji, es nepamanīju. Tik savādi Aiz septiņām restēm esmu ar Tevi, mās. Lai arī vienmēr esmu baidījusies no Tava skaistuma, smeldzes, kas atņēma skatieniem skaidrību, smeldzes, kas paslēpa smeldzi. To, kas trūkst. Par Tevi otro nakti kliedz kaijas, māsiņ. Turies!! -

[[15:06:2004|02:27]] [Underworld] Tieshaa pusnaktii (ei, nu) pie lmt termometra cdplayerim beidzas baterijas un sveshs viirs ar desmit litriem alus uz ielas uzsauc klau, staaj, vai tu no muzikantu dzimtas un vai paziisti Virsaiti naac augshaa uz vienu alu un nolaupiitaa narayana dodas ar' viirs uznes riteni piektajaa staavaa tumshaa koridoraa (gaitenii tb) sapaziistina istabaa aizspurdz kautriigaakais tas kursh jaunaakais rokenrolaa izklaataas sienas cd debesskraapji plakaati un nemirstiigi septinjdesmitie Rainbow un Deep Purple, un cepeliini, un tad, kad veel par Pink Floyd atminos aiziet Gilmora stiigas un kruutiis sirdi pleesh iekshaa pasaule kaa taa nu kaa taa sanaak kad jaadomaa par kaut ko un tad naak viirs pa celju pretii un apstaadina un piektajaa staavaa pasaka to, ko vajadzeeja dzirdeet aizmirsti, kas tu esi, kliedz aardies, un narayana aardaas pusglaazee alus izbljauj vienus naktii kaiminji nedzirdami aiz maksimaalaas skanjas balts laacis kaktaa sabungaataam ausiim triis melomaani triis bljodinjas un meitene masha, kas no muuzikas kausinja pasmeelaas uudeni 2|-

[[10:06:2004|22:38]] katastrofaali pietruukst vienatnes taadas uz meenesi, bez sms, mailiem, tikshanaam, soliijumiem, sarunaashanaam, sarunaam nespeeju atljauties apzinja sirdsapzinja sirds atljaujos chetras skaistas graamatas, franchu smarzhas un perfekcionismu personiskumaa 6|-

[[09:06:2004|01:19]] [still samircis] [Robert Henke: Floating Point - Cyrus Canyon] cik stiprs ir tāds vējš, kas salauž kokus sarkanam ceļam pāri daugavu otrādi pūš un peļķes uz tilta otrādi pārlej cilvēkus citādā leņķī debesīm piestiprina uz vantenieka sasmaidījāmies ar bēdubrāļiem večuks aplocas ap stabu un atvelk elpu aizvējā 'labais!' ar velomeiteni stumju savējo riepenieku līdz pusei, ģitārsomu rauj debesīs, bērnu ratiņus sagriež (nu ne jau kā torti) vispār ellišķīga diena tā arī saprast terre thaemlitz - thirty shades of grey grandma - for your broken heart ep screech - rain 4|-

[[07:06:2004|01:14]] bija drausmīgi laba diennakts ar jūru, kas šalc pa miegam, un naktsuguns sārtiem divcilvēku augumā, mieru, siltumu, aukstu veldzi ūdenī un onku ar ezotēriku uz grīdas un domu, ka koki tikai lēnāk domā, kas paķēra mūs kā staigātājas, pirms mēs izstiepām īkšķi virzienam uz mājām. un svētdienas pēcpusdienā tallinas-riigas samocītajā ceļā četrām smagām avārijām braukt garām kā garā garā bēru procesijā 27|-

navigation [ viewing | 130 entries back ] [ go | earlier/later ]