| Dzeltenie |
[[24:07:2004|20:30]]
 [supergrass - funniest thing] |
|
(īstenībā jau nebija, bet:)
pārskaļais bērnības disko
regejs saulainā zemē
Ingus mierpilnās tālās acis
Cafes dzīvokļa gaismēnu portretcilvēki
privāta vakara 'es tādus būtu aicinājusi' inteliģence
līgavas pušķis, kāzu tērpi un atrastie pāri
improvizētāju perfomances
pēckoncerta atpakaļ!-aplausu jam-session
skaistākais pasākums depo
|
|
|
[[23:07:2004|21:20]]
| [Herbert - You Saw It All] |
|
atkritu zālē atplestām rokām, reibis punks garāmpaejot apstājās izbrīnā - ak kungs, tu kā jēzus kristus, - Krishna s'taboi!! pārmetu dubultu kūleni un piezemējos uz ceļiem, pa labi sēdošie vīri izbrīnā noelsās - tas tik bija - un naakamajaa riitaa mani sveicinaaja
----
vieteejam rajonam esmu noēdusi visas korintes, avenes, m.zemenes un kjiršus, esmu izošņājusi visus dadžus
un tagad pirkstos asiņo ķirši
|
|
| pa pa pa |
[[23:07:2004|19:14]]
| [ziemā ūdens sasalstot tās plēš] |
| [Pink Floyd - Learning to Fly] |
|
pa lietu
pa mezhu
skriet
pa melleneem
neaizkjerties
pa granti
pa sliedeem
pa shkjeersbaljkjiem, pa darvu
pa siltumtrases trubaam,
pa korinteem, aveneem un kaapneem
uz augshu
saruuseejusi laime - augshup, pa otru pusi kaapienam veikli lejaa, iekaarties divaas vaajaas rokaas un just, ka speeks ir sarosiijies
modriiba kustiiba energjija
pa peljkjeem pa pljavu liidz pa duseem pa kruutee prieks
pa taku lejup pa stadionu
futbolvaartos pa kjemurot pa stangu triis soljus savaa svaraa
pa pljavu liidz pa duseem liidz graavim priekshaa privaatiipashums
pa kazenaajnaatrusneem pa celties spaarnos
satiekot tiltu
nosliidu lejaa pie uudens pa pliko
iegrimstu liidz gruntij, pa augshu prechinieks noskaita duumus
pa pirmajaam kaapneem uz augshu
izslieties staavus
atgulties uz piekraasotaam skruuveem
pa mest aci uz pliko kautriigo
pa grabinaat stangas, kad vinjsh izgjeerbies
pa debesiim kliist skati
pa akmenjiem starp sliedeem
pa skudraam ar grunge pliku dibenu, ogas gribot
pa mellenju veelmi pa zemeneem
uz smilgas Tev
- - - - - - - - - - - -
pakluseet
paklausiities
- - - - - - - - - - - -
pastnieki!!
|
|
|
[[08:07:2004|22:21]]
|
Gribas aizbeegt no shii balagaana, liidzi nav pat pildspalvas un klades, lai gan vareetu rakstiit uz chekiem vai stiigu pacinjaam. manii ir saspringums, pirmaas vienatnes restoraana nemiers, divdesmit pateicos un shie mazie smalkjuutiigie kumosi; gribeeju pavisam ko citu, izdzert glaazi baltviina, bet nebija, kur skatienu taalee aizslidinaat, tikai sienas un stuuri bez omuliibas, Itaalijai svesha muuzika un cilveeki,
un vinja naaca, smaidiija, mulsa; atsmaidiiju, atmulsu, gribeeju viirieti ar visu vinja atturiigo tuviibu; varbuut deelj naakamnedeeljas ovulaacijas shodien sleepju kedinjas galda eenaa, aiz papeediishkurpeem labaak var nosleepties vecpilseetas izraadee..
Uz ielas nabagam iedodu - 3x mazaak dzeramnaudas kaa viesmiilei, ticu, ka vinjsh nedzers, nosarkstu un lienu zhurciigaa pazemee, kaa kaunaa par atpirkshanos, lai gan nee, tachu nee. citreiz ar nabagu uz puseem daliitais peedeejais latinjsh - maizei - un ar kaunu, ka nekam vairaak, varbuut kefiiram vai biljetei prom no pilseetas;
bet shodien vareeja taa, trejas stundas graamatveikalaa, ziedonja kopotos rakstus (3., 5., 10. seejums) un humpalu leeto kleitinju.
Aizsleepjos vakara vecpilseetas trokshnja ailee, pa labi spljaaviens, pa kreisi divi izsmeekji, kaa sastriideejies paariitis katrs uz savu pusi,
aizvedied kaads mani uz klusu teeju par 0,15 un 50 gramiem, kur noguris sievishkjis slapju pieri leti noslauka ar slapju lupatu, un pie reizes arii pilseetas smalko izlikshanaas seju
|
|
|
[[02:07:2004|22:18]]
| [Calisto - Humid] |
|
Nemiers. Tu esi aizgājis, un patvērums ir aizgājis Tev līdzi.
Maisu tēju, atkal Neredzamais iekļaujas šķidrumā, un robežas spīd cauri tējai un stiklam, tas bija vakar, tad šodien, bet tagad ir beidzies, it kā Tu būtu samaisījis ārpasauli un aizvilcis Neredzamo sev līdzi uz to otro krastu.
Mēģinu iedomāties, atcerēties, aizvērt acis, bet atmiņas ir pārāk dzīvas, tās vēl elpo uz ādas, nav nomirušas, lai iekļūtu saldā sentimentā, nav izgaisušas,
tikai ievilkušas šajā Tavas neesības izrautajā caurumā ķermeni ar visām tā bailēm, neomulību, sevi; padarījušas elpās aizturētos mirkļus par atrašanos, būšanu, sēdēšanu, rakstīšanu, riebumu, klikšķiem, nepareizi uzrakstītiem simboliem; visa lidojuma plūdlīnija ir pagaisusi, gaidu.
Ieraujos istabas stūrī un baidos no kustībām, kas savirmotu atzīšanos.
( vēlāk )
|
|