mry's Journal

History

28th June 2003

7:00am: sapnis
don't ask

sarāvās cilvēks savā čokurā, savās bailēs, pats piežmiedza acis un radīja tumsu,
tumsu, kuru bija tik labi pazīt, zināt, iepriekšparedzēt,
silta un bieza tā apņēma cilvēku, smiedamās par bailēm, par varu, ko tā notvērusi vēl viena cilvēka brīvībā..

kurā brīdī tu nobijies? kad izdomāji sev sapni un dzīve piedāvāja pārāk daudz brīnumu, tu apjuki. pasaka kļuva par tavu dzīvi, determinētie banāni un moditificēti tomāti,
nav nekā jauna šajā pasaulē,

brīnumus cilvēks savaldīja aizliegtās dogmās, misticisma noliegumā, neiespējamības teorijā, šaubās.
mazāk, mazāk informācijas ko apstrādāt, kurai kļūt par valdnieku, kuru pārvaldīt tik labi, ka tā vada tevi pašu.. jā, sasien tev rokas uz aizmuguri, krūtis izgrieztas uz āru, piere tik šaura, lai vieglāk arvien un arvien apliecināt sev - jā, mans ceļš ir pareizais, ja jau viss ir tik pazīstams, ja jau viss ir loģisks, secība, ieradumi, cikliskā spēle..

izmests no apļa tu nosauc nedefinējamo par sapni. sapņi. iedomas. mistika. negulētas naktis. iedzimtība. viss, kas tik viegli sabāžams zem bezatbildības vairoga. atteikties, kunkstēt par savu vecumu, par sabiedrības spiedienu, par visu.. jā.

kur ir tava brīvība, cilvēks?

(sacerētas takas ar limitētām briesmām, nekad netiksi tālāk)

es pamodos, kad sāku šaubīties. kad sapratu, ka dzīvē ir savādāk. ka esmu meitene, ne vīrietis. es nekad netieku tālāk. vienmēr šaubas. tāpat kā lidojums. aiz skapja tas beidzas, jo tikai divus metrus es atļaujos nesaprast, kas notiek. apsvērumi un secinājumi sapni pasargā no maniem determinējumiem.

divi metri. starp sapni un šaubām.
Current Music: Helēna - Baiss tukšums
9:31am: Baumas
Baumas. Radījumi ar tūkstoš kājām,
viens atskrējis arī pie manis.

Smējos, nudien, patiesībā smieklīgi mīļš tas atklīdenis.. gribas atrast cēloni, bet es zinu, ka cēlonis ir cilvēka nenovīdībā. Nagi niez ieriebt, kaut kā atsvērt savu nevajadzības un bezpalīdzības kompleksu.. kaut kā likties svarīgākam, jā, sludināt, glābt.. uzzināt, just līdzi..

nu tad panāc tuvāk. pajautā aci pret aci. pasaki aci pret aci. padomā aci pret aci. daudzreiz sāpīgāk, vai ne?

bet es smejos, jo mana sirdsapziņa šodien tīra. tāpat kā toreiz, kad tev padomā bija vesels pasaku krājums, un ne tās ziedoņa raibās, un ne tās skalbes gaŗšīgi mīļās, tās - pasakas no nepacietības, neiecietības, nervozitātes pūra. toreiz nepaspēji, nē, tu neesi ļauns cilvēks, un tu toreiz vienkārši nepaspēji..

es tikai nopriecājos vēlāk, ka manu interesi par šiem sējumiem pilnībā apslāpēja apziņa, ka es pati zinu savas kļūdas, bet pārējā neatrast nevienam neko nepatiesu, kamdēļ..


es meklēju to, ko nevar nosaukt vārdiem,
dziedi savas dziesmas par raganām un purva dūmiem..


mans tēvs ir pērkons un mana māte ir rīta rasas apdziedāta zeme.. nav laika tavām spēlēm.
Current Mood: pasmīnošs
Current Music: Tracy Chapman - Fast Car
8:00pm: miegs pie juuras
kefiirs un beerniibas atminju kraukshkji pie noasa
(shkjirsta, kur peedeejie un pirmie tiekas)
riits diena vakars nakts riits diena vakars neguleeti
(mees esam un briivi)
tik briivi ar kailaam kruutiim pret visu,
aizveert acis vai redzeet tikai debesis, un aci pret aci ar taam - divvientuliiba
(tik maaniiga, bet subjektiivi vieniigaa)
vilki, kurus saules gaismaa nevareeja just,
atteikshanaas un shaubiishanaas, pat vienaa virzienaa ejot

kaapnju kaapnes no akmenjiem uz drupaam
Current Music: De/vision - sadness
Powered by Sviesta Ciba