10:19p |
Tests sievietēm Var pildīt arī vīriešiem un noteikt kāda tipa ir viņa sieva, testu sarakstijis Semonīds no Amorgas un sākotnēji to paredzējis kā satīrisku poēmu par daiļajām būtnēm. Tātad skataties sievietes un atrodat kura tipa jūs esat:)
Dievs dažādīgas sievas deva sākumā. Lā CŪKA saraina bija viena:mājās tai Viss netīrībā, nekārtībā sasvaidīts Guļ zemē mēslos visur, kur vien kāju sper. Bet pati nemazgāta, drēbēs netīrās Tā pīšļos sēdusies un tikai barojas.
Kā LAPSU viltīgo Dievs otru radīja Tad sievieti, kas visu zina, un nepaliek Tai noslēpts ļauns nekas, un arī labs tāpat. Jo bieži viņa mēdz to pašu ļaunu teikt, Ko teica labu esam, domās mainīga.
Kā SUNI citu, okšķi, naidīgu arvien, Kas visu dzirdēt grib un visu saredzēt, It visu izošņat un apkārt blandoties ARvienu rej, kaut cilvēks redzams nav neviens. To apsaukt nevar vīrs nekad ar bārieniem, Kaut zobus izdauzijis tai ar akmeni, Un vārdi mīlīgi nenieka nepalīdz; Pat viesos nākusi, ne brīdi nepiestāj, Melš it arvien, bez gala mēļojot.
No ZEMES veidojuši citu radīja Vēl Dievi, deva vīram to par nastu vien. Jo tāda nesaprot nemaz, kas ļauns, kas labs: Tik vienu lietu: paēst- vienīgi tā zina. Ja arī niknu salu sūta zemē dievs, Tā salst, bet nevelk sēdekli pie pavarda.
No JŪRAS citu, kurai divējāds ir prāts: Gan viņa cauru dienu smej un jautra vien - Un svešinieks viņu ieraudzījis sacīt var: "Nav tiešām citas pasaulē, kas labāka Par šo no visiem cilvēkiem un skaistaka," Gan atkal nepanesama ir dažu reiz; To netīk uzskatīt, tai tuvu nākt, jo tad Tā trako tā, kā suns, kas sarģā maziņos, Ir nemīlīga, nežēlīga, lai vai draugs Vai ienaidnieks tai nācis būtu tuvumā.
Kā ĒZEĻMĀTE ietiepīga, pelēka ir cita, kura tik ar piespiešanos vien To izdara, kas viņai bijis paveicams: PIe tam arvien, gan kaktā, gan pie pavarda Tā gremo visu nakti, visu dienu ēd; Ja kāds tai tuvojas un mīlestību teic, Tad pieņem tā ikkatru, kurš vien nācis šūrp.
No CAUNAS cita; nepanesama šī cilts. Nekas nav viņai skaists, nav arī pievilcīgs, Nav arī patīkams un mīļams it nekas: Tā mīlestības priekos piepildāma nav Un vīra klātbūtne to maz var iepriecēt
No ZIRGA lepnā garām krēpēm dzimusi Ir cita: mājas darbi viņai pretīgi, Pie dzirnām labprāt neiet, sietu necilā, PAt mēslus nest no mājas viņai nepatīk, PIe pavarda tā nesēž - riebjas sodrēji, Tik tādēļ vīram viņa pieiet mīļi klāt, Ik dienas divas, trijas reizes mazgājas, Ar smaržas zālēm visu miesu iesvaidot, ARvienu matus kuplos gludi kārtojot, Un puķu ziedu apēnota staigāt mēdz. Ir tiešām tīkams izskats šādai sievietei Priekš citiem - tikai pašas vīram ļaunums vien, Ja viņš nav tirāns kāds, vai arī ķēniņs liels, Kurš viņā skatoties var dzīvi saldināt.
No MĒRKAĶA ir cita: Zevs kā ļaunumu Vislielāko to devis visiem cilvēkiem. Tai izskats ļoti riebīgs; tāda sieviete Par izsmieklu ir visiem ļaudīm pilsētā: Ar īsu kaklu, tikko spēj tā grozīties, Tik sausa, kauli vien - ak, nelaimīgs vīrs, Kam lemts ar šādu spoku kopā sadzīvot. Bez tam tai visi paņēmieni viltīgie Kā īstam mērkaķim, un izsmiekls garām iet. Tā labu nedarīs, bet lūko tik arvien Un visu dienu tikai to vien pāŗdomā, Kā ļaunumu vislielāko tai izdarīt.
No BITES pēdīgā. Ir laimīgs, kuram tā Ir dota. Tikai viņai peļams nav nekas. Ar viņu dzīve zied, iet laime augumā: Tā mīlama ar mīļo kopā veca top, No viņas skaista, slavena ir jaunā cilts: Un goda vietā tā starp visām sievietēm, Jo ir ap viņu piemīlība dievišķa; Tā labprāt nesēž tur, kur citas mēdz Tik mīlestības runas cita citai teikt. Tā ir vislabākā, ko novēlējis Zevs Ir labā prātā, un par prieku vīriem to |
10:20p |
Sievietes senajā Grieķijā Kā jūs zinat, senā Grieķija ir tāds jauks perēklītis drūmajā pagātnē no kura arī mūsdienās smeļas jaukas zinības un filosofu domas, tāpēc es jums iedošu dažus izvilkumus no grieķu darbiem par sievieti, precībām un vel tādām jaukām lietām, tikai nesitat mani, sitat grieķus.
Hēsiods par sievietēm raksta šādi, savā darbā "Teogonija":
Cēlušās taču no viņas(Atēnas) ir sievietes izlutinātās, Nekrietnais sieviešu dzimums no viņas un visas to ciltis. Tikai par sodību lielu tās dzīvo starp mirstīgiem vīriem - Rocībā vien dalīties vēlas, ne trūkumā skarbā.
Viņš arī pamāca kādu sievu ņemt - Pārved mājā sev sievu, kad pienāk tev brieduma gadi - Kad tev līdz trīsdesmit gadiem nav palicis ilgi, ko gaidīt, Taču nepārkāpj tālu - šie laulībai labākie gadi. Jaunavu ņem sev par sievu - tai tikumu iemācīt labāk. Vislielākais ļaunums ir nekrietna sieva, Gardumu kāra, kas vīru, kaut arī tam netrūktu spēka, Svilina gluži bez uguns un priekšlaikus padara vecu.
Hiponakts 540 gadā pirms mūsu ēras raksta par sievieti -
Tik divas dienas sievas skaistas ir: Kāzu dienā un kad viņas līķis izvests tiek.
Menandrs raksta par precībām - Lībijas, Egejas, Sicīlijas jūrā no trīsdesmit kuģiem veseli paliek trīs, - No preētiem vīriešiem nav izglābies neviens
Kad sokrātam jautājuši vai precēties vai nē, viņš atbildējis - dari ko gribi, jebkurā gadijumā nožēlosi. |