| 1:44p |
Bēres Latgalē
Vienreiz gadijās tā ka nomira viena vecenīte, īsti radiniece viņa laikam nebija, bet nu tāda pa pusei un tā kā viņa viena dzīvoja, tad tomēr uz bērēm bij jāaizbrauc, lai cilvēku pieklājīgi zem zemes dabūtu. Bet nu kā jau Latgalē visi jau kārtīgi iedzēra pirms norakšanas un kapos jau bija diezgan kārtīgi dzēruši. Kad beidzot pienāca laiks laist zārku bedrē, vienam laidējam sagriezās galvā un šis iekrīt bedrē, pārējie protams zārku vairs nevar novaldīt, tas uzkrīt neveiksmīgajam dzērājam virsū, mironis izveļas laukā. Pēc pāris mirkļiem neveiksmīgais zārka laidējs attopas un sāk līst no kapa laukā, bet nav tik viegli izlīst ja tev virsū ir zārks un mironis. Pārējie klātesošie puse raustas agoniskos smieklos, daži raud, citi ar šausmām blenž bedrē, bet nu kautkā dabūja neveiksminieku laukā un mironīti ar noraka.
Vispār jau miroņa bedrē nelabi krist iekšā, vienreiz vienās bērēs viens jauneklis pavisam nedzēris bedrē nejauši iekrita un visas vecenes uzreiz sāk čukstēties - šitas būs nākamais, šitas būs nākamais. Un pēc gada nomira ar |