Nakts stāsti - Post a comment

Cibiņš erzelis šeit dalās pārdomās par to, kā tad vīrieši domā par seksu. Un jūtams tāds kā neliels pārmetums - sak, sievietes arī domājot, bet izliekoties par kautrīgajām. Sāksim ar to, ka minētais piemērs, proti, "sarkst izdzirdot vārdu salikumu "tavs pežuks" no kāda nebūt paziņas" nav īpaši veiksmīgs - es nudien neuzskatu, ka par manām intīmajām ķermeņa daļām kādam paziņam būtu darīšana un kur nu vēl vajadzība publiski izteikties. Bet, ja runājam par galveno - kā tad īsti sievietes domā par seksu - tad ir zināmas nianses. Viss tālākais - ļoti subjektīvi.
Jā, sievietes domā par to, "mājās vienatnē, dušā, gultā un uz palodzes, ar pirkstiem, rokām un jebkādiem sadzīves priekšmetiem - tur viņas par seksu domā". Protams, kā nu bez tā. Domā arī, braucot autobusā, lasot ērzeļstāstiņus internetā un darba datorā skatoties piedauzīgas bildītes (tiesa, tādos gadījumos - bez minētajiem palīglīdzekļiem, tikai ar karstumu vēdera lejasdaļā un nelielu sārtumu vaigos). Toties uz ielas - nē, uz ielas pretimnākoši skaistuļi ar maskulīnajām dzimumpazīmēm nebūt neliek par to domāt. Nekad, redzot kādu vīrieti, kuru nepazīstu vai pazīstu pavirši, man nerādās ainas ar viņu un mani pikantās situācijās. Vienatnē zem segas vai dušā nekad manās domās neparādās aktieri, politiķi, kaimiņmājas zēni vai tas glītais puisis no blakus biroja; vīriešiem manās fantāzijās vispār nav sejas un personības. Ar vienu izņēmumu - tie, kuri bijuši man tuvi; un tad tās vairāk ir atmiņas vai reāli iespējamas situācijas, nevis tīras fantāzijas sevis uzkurināšanai. Īsāk sakot - es vīrieti vispirms iemīlu un tikai tad sāku gribēt.