vai dzirkstele padzisusi?

Es nespēju pārdzīvot to, ka šodien esmu 2 cilvēkiem pateikusi, ka pēdējās dienās nejūtos laimīga ar tevi! Izstāstījusi to, ka ar tevi runāt, par savām problēmām un vēlmēm, ir tā pat kā ar sienu! Bet vai tad tā nav? Esmu jau 3 reizes runājot par TO problēmu, likusi tev noprast ko vēlos, bet tev vienmēr ir tikai tev attaisnojošas problēmas. 

Ak vai, mani pārņem dusmas par to, ka es tik ļoti cenšos radīt tev komfortablas attiecības ar mani, bet tu, izskatās, ka necenties radīt man patīkamo atmosfēru kaut vai pavadot ar mani laiku! Es tevis dēļ esmu mainījusi sevi visu un pilnībā. Pirms 1 gada tu nebūtu varējis izspiest no manis pat to, ka man patīc. Es diezvai interesētos par tevi katru dienu un neatgādinātu ik pa laikam, ka vēl joprojām tevi mīlu! 

Man drausmīgi riebjas, kaut vai ideja par dusmošanos uz tevi, bet man tiešām šobrīd cita ceļa nav! Man ir man sāpīgais un bēdu pilnais ceļš kuru es iešu tik ilgi, cik tev vajadzēs nobriezt! 

Un kāpēc tev tas nācās tik viegli ar to meiteni? Man tiešām gribās atvainoties tev par to, ka neesmu viņa! Es neesmu meitene ar kuru tu jūties pietiekami brīvi! Nē nē, tā ir cita meitene! Tai būtu jābūt man, bet es tā neesmu! Man ir žēl, jo es tiešām, tiešām vēlos būt tā meitene. Ja vien es zinātu, kur ir tā problēma manī, tas padarītu dažas lietas vieglākas, risināšanai!

Kāpēc tu mani gribi tikai tad, kad neesmu tev blakus?