(bez virsraksta)
19.. Sep, 2014 | 08:32 am
Otro reizi rīta tramvajā redzēju skaistu, mīlīgu, šķietami tramīgu un neaizsargātu blondu būtni.
Prātoju, kā diez viņu sauc un ko viņa dara?
Šo dziesmu es veltu viņai.
https://www.youtube.com/watch?v=LA4yOcu
Prātoju, kā diez viņu sauc un ko viņa dara?
Šo dziesmu es veltu viņai.
https://www.youtube.com/watch?v=LA4yOcu
Link | Komentēt Komentāri {2} | Add to Memories
(bez virsraksta)
19.. Sep, 2014 | 08:45 am
Bet vispār man nepiedien apcerēt garām palidojušas un netālu tramvajā apsēdušās nimfas.
Nu jau pusgadu draudzējos ar meiteni I.
Galvenā doma, ko līdz šim esmu šajās attiecībās ieguvis ir, ka iepazīt sevi var tikai mijiedarbojoties un nereti arī nonākot konfrontācijā ar citiem. Inerti sēžot vienatnē sevi iepazīt nav iespējams.
Un vēl es esmu no jauna atklājis ignorances-pieķeršanās likumu. Lai cik nekrietns tas arī būtu. Jo vairāk tu cilvēkam izrādi savu pieķeršanos, jo vairāk tas tevi ignorē. Līdz brīdim, kad tu sāc ignorēt un tad saņem pieķeršanos. Lielos vilcienos, protams.
Un mazos tramvajos...
Nu jau pusgadu draudzējos ar meiteni I.
Galvenā doma, ko līdz šim esmu šajās attiecībās ieguvis ir, ka iepazīt sevi var tikai mijiedarbojoties un nereti arī nonākot konfrontācijā ar citiem. Inerti sēžot vienatnē sevi iepazīt nav iespējams.
Un vēl es esmu no jauna atklājis ignorances-pieķeršanās likumu. Lai cik nekrietns tas arī būtu. Jo vairāk tu cilvēkam izrādi savu pieķeršanos, jo vairāk tas tevi ignorē. Līdz brīdim, kad tu sāc ignorēt un tad saņem pieķeršanos. Lielos vilcienos, protams.
Un mazos tramvajos...