(bez virsraksta)

25.. Okt, 2013 | 02:48 pm

Es nekad nebiju domājis, ka arī manā ārējā izskatā kādu dienu ieviesīsies kas no raupjiem jūrniekiem vai gruzīnu arbūzu tirgoņiem, 90.gadu bandītiem. Tomēr tas ir noticis.
Ne viss ir zelts, kas mutē spīd.
Patiesi, manā mutē tagad spīd liels, spīdīgs, kā hromēts, ar mēli pataustot ļoti gluds dzelzs zobs.
Nu priekšā jau nav, sānos, tomēr ja es atņirdzos labi plaši, viņš uzreiz vēlas būt vakara nagla un kaut kā paspīdēt.
Drusciņ nelāgi ap sirdi, jo līdz galam estētisks klasiskā izpratnē tas nav.
Var jau būt, ja mīlēs mani, tad mīlēs arī ar visu dzelzs zobu.
Tomēr drusku paraudāt gribās, tagad viss mūžs tādam jāstaigā. :(

Link | Komentēt Komentāri {1} | Add to Memories