(bez virsraksta)
26.. Jun, 2013 | 10:11 am
Uzminiet, kurš vakar bija tikties ar septiņpadsmitgadnieci?
Pareizi, es biju!
Nu tā, kopsummā pašķidri, bet to es ņemu uz sevīm, jo es citreiz esmu galīgi pašķidrs cilvēks pa dzīvi. Aizgājām uz kafūzīti kaut ko uzkost, viņa teicās, ka grib paņemt kaut ko vēl neēstu. Šis tas, ko mēs bijām nolūkojuši tur nebija, un beigās viņa paņēma vienu našķi pēc mana ieteikuma, kas viņai negaršoja. Ha! ;) Pasēdējām, papļāpājām. Nu tā. Nu es saprotu, ka es varbūt cilvēku garlaikoju un tā, bet tad tur bija interesanta fiška. Es viņai stāstīju šo un to, kad viens vīrietis no blakus galdiņa, kurš nelietīgi bija noklausījis mūsu sarunu, nespēja apspiest sevī vēlmi mani palabot un iejaucās mūsu divatā ar savu personu un savu viedokli. Nu neko, kam negadās. Bet interesanti bija tas, ka septiņpadsmitgadniece ar tādu ieinteresētību viņā klausījās, kas vēl būtu sīkums, bet kronis bija tas, ka viņa šamajo aicināja sēdēt pie mums un runāties. Nu come on! Ja es esmu garlaicīgs, tad dari to zināmu un izbeidzam šīs mocības un basta. Karoč tas viņas aicinājums klātesošajam man lika sajusties tā dīvaini. Bet nu viņa ir septiņpadsmitgadniece, viņai jau viss ir piedodams. :)
Un tad mēs tālāk mēļojām trijatā, pēc kāda laika garām gāja bariņš manu draugu, turpinājumā, pēc manas iniciatīvas, mēļojām jau piecatā un sešatā, ja jau reiz vajag tos ļaudis, tad vajag. Pavadīju jauno skaistkundzi uz autobusu, kurā viņa ieleca pat īsti neatvadījusies un prom bija. Nē nē - septiņpadsmitgadnieces nē. :D
A zin ko es?
Es atpakaļ uz salonu, un - пиво, пиво, водочка – плывет по морю лодочка! ;)
Ar to pašu trešo vīrieti, kurš izrādījās galīgi sakarīgs kekss un vēl saviem čaļiem - tumšais alus uz nebēdu, pīpītes, gribējās gan arī dancot, bet daiļais dzimums uz mūsu provokācijām nepavilkās.
Divos gāju mājās. Šodien mutē jancīga sajūta.
Pareizi, es biju!
Nu tā, kopsummā pašķidri, bet to es ņemu uz sevīm, jo es citreiz esmu galīgi pašķidrs cilvēks pa dzīvi. Aizgājām uz kafūzīti kaut ko uzkost, viņa teicās, ka grib paņemt kaut ko vēl neēstu. Šis tas, ko mēs bijām nolūkojuši tur nebija, un beigās viņa paņēma vienu našķi pēc mana ieteikuma, kas viņai negaršoja. Ha! ;) Pasēdējām, papļāpājām. Nu tā. Nu es saprotu, ka es varbūt cilvēku garlaikoju un tā, bet tad tur bija interesanta fiška. Es viņai stāstīju šo un to, kad viens vīrietis no blakus galdiņa, kurš nelietīgi bija noklausījis mūsu sarunu, nespēja apspiest sevī vēlmi mani palabot un iejaucās mūsu divatā ar savu personu un savu viedokli. Nu neko, kam negadās. Bet interesanti bija tas, ka septiņpadsmitgadniece ar tādu ieinteresētību viņā klausījās, kas vēl būtu sīkums, bet kronis bija tas, ka viņa šamajo aicināja sēdēt pie mums un runāties. Nu come on! Ja es esmu garlaicīgs, tad dari to zināmu un izbeidzam šīs mocības un basta. Karoč tas viņas aicinājums klātesošajam man lika sajusties tā dīvaini. Bet nu viņa ir septiņpadsmitgadniece, viņai jau viss ir piedodams. :)
Un tad mēs tālāk mēļojām trijatā, pēc kāda laika garām gāja bariņš manu draugu, turpinājumā, pēc manas iniciatīvas, mēļojām jau piecatā un sešatā, ja jau reiz vajag tos ļaudis, tad vajag. Pavadīju jauno skaistkundzi uz autobusu, kurā viņa ieleca pat īsti neatvadījusies un prom bija. Nē nē - septiņpadsmitgadnieces nē. :D
A zin ko es?
Es atpakaļ uz salonu, un - пиво, пиво, водочка – плывет по морю лодочка! ;)
Ar to pašu trešo vīrieti, kurš izrādījās galīgi sakarīgs kekss un vēl saviem čaļiem - tumšais alus uz nebēdu, pīpītes, gribējās gan arī dancot, bet daiļais dzimums uz mūsu provokācijām nepavilkās.
Divos gāju mājās. Šodien mutē jancīga sajūta.
