| |
[Feb. 28th, 2018|08:53 pm] |
Pēdējā laikā man ir tik grūti atbrīvoties no cinisma. Visā, kas ir savā ziņā jauks, meklēju kādu trūkumu, domās piesienos cilvēku vārdiem un saceru nejaukas, dzēlīgas piezīmes bez pozitīva aspekta. Kad kāds cilvēks šķiet patiesi atvērts un labvēlīgs, es viņam nenoticu un turu aizdomās par liekulību. Pasmaržojot puķīti, meklēju tajā tārpu.
Kādreiz es dusmojos uz cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viss notiek pa īstam tikai tad, kad ir slikti, un mēģināju viņus atspēkot. Tagad pati nesaprotu, kāpēc ar sirdi runā visa tā tumsa. |
|
|
