User Profile
Friends
Calendar
emociju mutuļu pieraksti

Below are the 25 most recent journal entries.

[ << Previous 25 ]

 

 
  2020.01.12  14.39
#

Labi, jā, tā ir. Es sev svarīgākajiem cilvēkiem nekad nesaku, ka man viņi ir svarīgi. Jo tas ir baiss un nāvējošs noslēpums.

 
 


 
  2020.01.11  19.55
#

Varbūt mans jājamzirdziņš ir 'vai tu mani spēsi izturēt un būt blakus arī tad, kad esmu neciešama'. Normāls anxious attachment jautājums. Un, protams, tikpat normāli ir atrast sev kādu, kas dod ierasto atbildi - nē. Tikai, tā uz to paskatoties, vairs nav ne dusmīgi, ne sāpīgi, tikai skumji un mazliet žēl. Jo es mazliet redzu arī no otras puses. Avoidant ideju par pašpietiekamību, pārslēgšanos uz loģisko dalīšanu - tu man tā neteici, nepajautāji, x situācijā bija šitā un distancēšanos. Vecais, idilliskais kadrs ar dusmīgu onkulīti, kas tur lietussargu virs savas onkulītes un 'Love is caring for each other even when you're angry'.

 
 


 
  2019.01.13  16.55
#

Joprojām neesmu atklājusi efektīvāku attiecību jautājumu risināšanas veidu kā - skaidri pateikt to, ko gribu. Works like a magic.

 
 


 
  2018.12.19  01.21
#

Trust the overthinker who tells you they love you. They have, most assuredly, thought of every reason not to.
– LK Pilgrim

 
 


 
  2018.04.18  23.02
#

Viss pareizi. How to date someone with anxious attachment style. Like me.

 
 


 
  2018.02.25  23.05
#

“Gan priekos, gan bēdās, kamēr nāve mūs šķirs” patiesībā nozīmē “Mūs mētās, mēs juksim prātā, ne reizi vien mums būs sāpīgi vienam ar otru, un mēs viens otram apsolāmies tikt ar to skaidrībā”. (c)

 
 


 
  2018.01.29  23.33
#

"Doherty explained that it is important to choose the right person, but it is also important to have a strategy to stay happy. His big phrase is “the intentional couple,” by which he means you need to be aware of what you’re doing, and you need to have a plan to nurture the positive in your relationship."  Nice know-how

 
 


 
  2018.01.28  13.52
#

Pēc būšanas visās pusēs, varu teikt, ka jā, mīļo draudziņ, Tev šķiet, ka viss taču ir forši un kāpēc gan otrs negrib draudzēties pēc tam, kad ierosināji šķirties. Bet zini, cilvēki negrib draudzēties ar tiem, kas viņus ir sāpinājuši. Un, lai arī cik pats sev šķieti pareizs un labs, jā, tā ir, nodarīji pāri un tāpēc otrs tagad pat sveicināties negrib, kaut arī agrāk bija gatavs izklāt sirdi. Un Tev ir grūti ne jau dēļ otra, bet tāpēc, ka pašam jāpieņem tā ideja, ka Tevis dēļ otram sāp. Un diez vai rēķinājies, ka pašam arī. Bet vislabākais un ērtākais taču ir to visu apspiest un neko nejust, pieiet racionāli. Prātam viss šķiet kārtībā un tas visu kontrolē.

 
 


 
  2017.12.06  22.46
#

Ir mazliet skumji, kad, beidzot nonākušam pie tā, ka esi mierīgs, godīgs un dodošs attiecībās, nerausti otru un nedari citas muļķības, bet pieej visam pēc labākās sirdsapziņas, pieņemot un piedodot (varbūt mazliet pat par daudz), otrs ar vēsturisku aizvainojumu un saviem tarakāniem to salauž. Es varu tagad mierīgi skatīties uz procesu un neskriet prom pēc katra nieka. Ir krīze un var tai iziet cauri. Bet izrādās, ka tam vajag divus. Un izrādās, ka tas nestrādā, ja uzvedos cilvēciski. Ironiskā kārtā, ja ieguldu vairāk, tas nenozīmē, ka saņemšu vairāk. Var izrādīties tieši otrādāk.

 
 


 
  2017.08.16  10.35
#

Mazliet ar lepnumu skatos uz savu spēju nebūt sev. Neizpaust savu ārdīšanos un dusmas. Tēlot, ka viss ir labi. Iekšā sadegt. Pārstrādāt. Tikt galā. Pārvērst citos spēkos. Pacietīgi un ar mīlestību izvadīt sevi cauri sāpēm. Pašai. Un tagad domāju, vai bija tā vērts. Neizārdīt. Varbūt jā. Varbūt nē. Cena bija augsta. Bet apziņa, ka es tagad to spēju, laikam ir tā vērta.

 
 


 
  2017.01.12  20.38
#

Es nezinu, kā pārtraukt dialogus savā galvā, bet es zinu, ka tie ar laiku beidzas. Un vēl es zinu, ka viss pāriet. Jebkas.

 
 


 
  2017.01.11  21.44
#

And then you hurt. And hurt some more. And live with it.
Ļaut sev justies tā, kā jūtos, neko tur nemēģinot mainīt.

 
 


 
  2017.01.02  21.14
#

Jāatceras izrādīt uzmanību tikai drošos apstākļos, tā rūpējoties par sevi. Citādi vēlme pēc tam bēgt ir kā lavīna, kas aprij. Protams, varu izanalizēt un saprast, ka tā ir tikai reakcija.  Un nogaidīt. Pacietību. Daudz, daudz pacietības un apzinātības. Fearful-avoidant attachment style in action.

 
 


 
  2016.12.10  20.53
#

# You want some sadness in your life? Believe your thoughts. 
# Look at reality instead. It's always kinder than imagination. 

 Nākamajai sirdskrišanas reizei, the work.


 
 


 
  2016.12.06  19.44
#

Reizēm laiks nevis dziedē, bet salauž. Varbūt, lai dziedētu pēc tam.

 
 


 
  2016.12.01  21.44
#

Manas reakcijas joprojām mani spēj 'paņemt' un apmānīt, uzdodoties par īstenību. Reaģēt uz to, reaģēt uz šito, pēc tam izanalizēt un izdarīt kādu grandiozu secinājumu, pieņemt kādu nopietnu lēmumu, kas izskatās tik īsts. Es to visu biju piemirsusi. Bet arvien labāk māku vērot un saskatīt, kad viņas parādās. Kā es sevi mēģinu apmānīt un izdarīt to, kas man nav labi, bet ļautu justies labāk. Vienu konfekti tagad vai trīs pēc mēneša. Ņemsim trīs.

 
 


 
  2016.12.01  21.41
#

Mēs taču paši izvēlamies, kam atdot savu sirdi. Un ļaut salauzt. Reizēm tāpēc, ka zini - tev darīs pāri tieši tajā veidā, kādā to vislabāk pazīsti. Un gribi vēl.

 
 


 
  2016.09.18  13.16
#

Vienmēr taču vajag kādu, kam pateikt, cik ļoti nevienu nevajag.

 
 


 
  2016.07.18  02.24
#

Dusmās par otra tukšajiem vārdiem ir krietna deva dusmu par tādiem pašiem, tukšiem un nepiepildītiem, savējiem. Klasika - kā var likt otram ticēt, ja pats sev vairs netici.

 
 


 
  2016.04.18  10.02
#

- Tātad tev ir svarīgi, lai tevi gribētu?
- Vai tad tas nav pašsaprotami un tā nav visiem?
- Dažiem ir svarīgi arī gribēt pašiem..

 
 


 
  2016.03.21  23.05
#

"Es esmu šeit un redzu tevi. Tas, ko tu jūti, ir pieņemams. Tu drīksti just to, ko jūti."

 
 


 
  2016.03.11  23.05
#

We have met the enemy, and he is us.” /Walter Kelly/

 
 


 
  2015.12.06  21.56
#

In lust we trust?

 
 


 
  2015.10.30  16.50
#

Jāatzīst, ka reizēm nav tik vienkārši viennozīmīgi saprast, kur ir man pieņemamā robežas un ko esmu gatava darīt, ja tās tiktu pārkāptas. Ja es tās konkrēti nospraužu, tad man ir jāapņemas tās arī aizsargāt. Bet tas var būt abpusēji griezīgs nazis.

 
 


 
  2015.10.27  14.27
#

Esmu pateicīga par katru reizi, kad manas negatīvās domas par to, kā bija, ir vai būs, paliek pie manis un es neiznīcinu tāpat vien, ieraduma, baiļu pēc. Kaut kādu vēl netveramu iemeslu dēļ tas izdodas arvien vairāk un vairāk. Es redzu, kā galvā parādās, bet ir vēl laiks līdz teikšanai un izlemju, ka nē, šoreiz nē. Pāris sekundes apzinātības, izvēle un viss var turpināties tikpat jauki, kā bijis.

 
 


[ << Previous 25 ]