|
Dec. 7th, 2005|11:48 am |
ir auksts, ļoti auksts.
un es gribu mājās. visu laiku gribu mājās. un, kad būšu mājās, gribēšu būt kaut kur citur.
jāpierod.
I'm not flexible.
tik tiešām šajā datorkabinetā ir netipiski aukts, labi, ka neuzviku vēl ko plānāku.
man gribētos, lai man ir taisni mati. tas būtu tik skaisti! un nekādu problēmu, ērti. tie tikai noplivinātos, nesaveltos, ai , nu ko tur- tāpat nespīd.
es jau sen to zinu, bet nezinu, vai kādreiz esmu rakstījusi, ka mana daydreaming atspoguļo tābrīža jūtas un vēlmes - tik vienkārši. un tagad jau varam sākt visu analizēt vēl tālāk. lai gan tam, protams,nav nekādas jēgas, jo es esmu tikpat mainīga kā, pat nezinu kas, hameleons, bet viņš maina izskatu, es - sajūtas un vēlmes. Jēziņ, kāds sviests!
šeit pašlaik ir tikai daži cilvēki un visi džeki, dīvaini, ka tik maz bet es jau ar te ilgi negribētu sēdēt, ja vien ne tā mikroekonomika( jau tagad nepatīk), saprātīgi spriežot, protams, nav nekādas jēgas sēdēt pie datora, ja tas, ko man vajag visticamāk tik un tā ir atrodams bibliotēkā, bet uz turieni vilkties man gribas vēl mazāk - vispār negribas!
tik tiešām dažbrīd nesaprotu, ko šeit daru. šī noteikti nav mana īstā vieta, bet nekur jau nav! cik bēdīgi...
pusdienlaiks. man gribētos aiziet paēst, bet kur nu! pirmkārt, nav sabiedrības un vienai man vairs negribas iet ēst. otrkārt, nav sabiedrības un treškārt - arī nav sabiedrības - visi aiztinušies uz kojām un pat, ja kāds nebūtu - jautājums, vai es gribētu ar viņu kaut kur iet. kurš te vainīgs? laikam jau mana piekasīgā daba. tā ir pat ļoti piekasīga, jo ir neiespējami atrast cilvēku, kurš būtu ideāls, kaut kas vienmēr nokaitina. well, tas ir pilnīgi un galīgi nepareizi, bet tāds nu ir fakts. |
|