un ne tikai tāpēc,ka vairs nav
tā opiša pie kura maziņa gāju pakaļ pienam
un kura kazas vienmēr mēgināja nokozt mana sarafāna maliņu.
kurš vienmēr sagaidija sievu no autobusa un nesa
manu smago somu un bija tēta vienīgais draugs.
ne jau brauciens uz Valku un tās meitenītes actiņas,kas
pat uz pikstiem nēmācēja parādīt to,ka viņai ir pieci gadi.
ne tās sievietes dēl,kas stāstija,ka strādā psihiatriskajā slimnīcā,
kur viņas kolēģes slimniekus lēkmes laikā atdauza vannasistabā.
ne tāpēc,ka viņas vīrs viņu pameta,kolīdz uzzināja,ka meitiņa nekad nevarēs staigāt.
pie vainas nav tā nabadzībā noslīkusi pilsētiņa.
ne jau tas,ka tētim jau 3dienas nekas kaklā nelien.
ne jau viņa bezpēcīgā balss telefonā un
mammas frāze "Tu kkad atbrauc pakaļ naudiņai,labi?"
ne tas,ka tētis negrib nākt uz izlaidumu,jo baidās,ka
man varētu būt kauns no tā,ka viņš ir invalīds!
un pat ne tas,ka neizrādi par mani interesi jau
otro nēļu,kad Hāzijs mani bombordē ar vēstulēm un izmisīgiem
mēģinājumiem mani satikt un tūvoties "manam ideālam"
NĒ!es vnk atkal sabijos no dzīves.
tā mums visiem mēdz gadīties!

ar Tevi nevar,jo Tu padari mani traku!
bez Tevis nevar,jo viss zaudē burvību!
Tevis dēļ es degu elles liesmās,
bet tikai Tu vari aizvest pastaigās pa mākoņmalām.
un domas vien par Tevi liek mīlēt visu pasauli,
sēdēt uz soliņa ar muļķīgu smaidu
un dungot līdzi paātrinātiem sirdspukstiem :)

beidzot saņēmos,atlaidu Tavu roku
un pateicu,ka neko negribu.
bet Tu...
apsolji gaidīt
un atzini,ka tas būs sāpīgi.
atbildēju,ka nevajag.
un sapratu,ka patiesi nelaimīgus
mūs dara tikai ticība,tam,
ka bez kāda nespēsim būt laimīgi.

*в тряске над счастьем перестаем его ощущать!*

ar čirkām,svārkos un jaunajā,zaļājā mētelītī,
planēju pa parku,kurā brīvstundā dzērām šampi,
un jūtos,kā dzieviete:)
vel tās narcises podiņā un pārējās jaukās dāvanas :)
pa dienu viņš uz soliņa ar tēju un šokolādi.
vakarā braucām skatīties boksu.
pa ceļam brēcot līdzi hītiem bītiem
kā jau vnm skuķu pilnajā mašīnā :D
tad bokss,kas izraisija sirdsāpes
un dejas,kas veljoprojām liek pasmaidīt.
Elīn...bum bum bum ? :D
atpakaļceļā,iebraucām jūrā..tie viļņi,šūpolas,zvaigžņotās debesis..
un tas krievs,kas solijās man vidējo pirkstu dupsī iebāst :D

nu ko lai saka,bij bij FUN :D

ar otru kāju kapā,ko? :D

jautri,kad vakariņas sveču gaismā
pārveršās par frī cepšanu unnn...
filmas skatīšanās par ko daudz aizraujošāku.
m...mēs vakar dejojām valsi :)
un nolēmām,ka pazīmēsim citudien :D

viņš brauc ciemā,lai mani pabarot :D
nolēmām,ka būs vakariņas sveču gaismā.
vēlāk ko kopā uzzīmēsim un
viņš ir ar mieru skatīties "the science of sleep"
ko lai saka,vakars solās būt labs ^_^

staigājam pa mākslas galerejām
un spēlējām klasītes parkā.
beidzot pirmā bučiņa uz lūpām.
tiktiešām bučiņa nekas vairāk.
spriedums,ka es nebūšu ideāla sieva
bet pirms tam tapa dienas gaišākā doma:
"nav svarīgi,kad mums viss ir sācies,un nav arī būtiski,vai tas kādreiz beisies.galvenais,lai tagad esam laimīgi"

saule cepī un mēs ar krītiņiem
un viņa draugiem,
apzīmējam krastmalas bruģi. ;]

pamosties,lai saprastu,ka zīmēšana nogulēta
un Skuja tā arī nav pārradusies mājās.
burvīgs rīts,kad neviena nav mājās.
uz terases kafija un lēna uztināmās kūpināšana :)
saulesstari glāsta seju un Delovejas kundze jauc prātu...
bet es ļaujos,jo man tīk :)

šodien saņēmu burvelīgu dāvanu.
un dāvaniņai klāt vel mazu bučinu uz vaiga :)
un iemesls tam visam ir 1. aprīls.
kgn šķiet,ka tomēr tas varētu arī būt kas cits :D

dzīve nu gan ir jancīga lieta.
4us mēnešus mēnešus man bij jājūdzās vientulībā,sāpēs un ilgās.
jāmeklē kkas ar ko sevi nodarbināt.
un nu,kad brīva teoētiski ir tikai sesdiena.
uzrodās kāds kuram labprāt atdotu visas man piederošas sekudres.
nu ja ne visas,tad 1 diena nedeļa ir elles mokas :D

kgn man šķiet,ka šī ir viena no aukstākam dienam pēdējo mēnešu laikā...
salst...gan miesai gan dvēselei [proti,ja man tāda ir]
tik dikti bail zaudēt neatkarība,atkal ļauties un kādam pieķeties
un tomēr tapat kā gaisu vajag sajust,ka kādam esi vajadzīgs.
ka kāds skatoties tevī pamana kko un tas kkas ir drusku vairāk par bērnišķigu slāvu meiteni!

es mīlu Tevi...
Tevi un Tevi!
bet Tevi gan nē!
vairs nē!

man ir kolosālākā zīmēšanas skolotāja ever!
viņa taisa vigardāko kafiju,piebaro ar serenādes koņčām
un vel dungo līdzi metallicas dziesmai.

šodien ar dikti gudru izteiksmi sejā taisiju mīklu.
un tad ar skujiņu veidojām uz pannas ko līdzīgu pankūkām.
un ziniet ko izdomāju...?
vai nu man būs maikalpotāju bars
vai arī mani bērni mirs
bada nāvē :D

a un vel es esmu pārlasijusies Ahmatovas dzeju.
tgd tik skaistas domas prātā,ka aizmigt būtu nožēlojami.

maz ar to,ka valintindienā bij jāiet uz kāzām.
un jāskaidro visām omītēm kpc esmu vēze vientuļniece,
jāklāsta nākotnes plāni [jeb jāatzīts to neesamību]
un visu laiku stulbi jāsmaida.
protams,ka tam pušķim vajadzēja pie manām kājām nokrist :D
nu ko lai saka mani mīļie...
tgd tik gada laikā jāsameklē vīrs :D
un tas tad,kad labrāt visiem vīriešiem purnu izšķaidītu!...

viņš: "sapņu piepildīšana" ir kapitālistu izdomājums...
es: un kas tad būs ar dzīves lieliem mērķiem?
viņš: ja būs mērķis, kādā mirklī Tu viņu sasniegsi un turpmāk dzīvot kļūs bezjēdzīgi. mērķu nav, ir jādzīvo. Skaisti un ar smaidu.

jā apzinos,zemāk vairs nav kur krist :D
daudz dzeram,la rocca un jau atkal sekstūristi...
tik šoreiz bez intīmiem sakariem.. :D

bļa kāda esmu cūka!!!