šodien mājās cepām pirmās piparkūkas.
bet vainaga mums kā nav tā nav :D

vakar leju gaužas asariņas,
šodien gan pārsmējos ar Vitāliju.
vazājāmies pa vecrīgu un
kalām plānus radošām izpausmēm.
izdomājām taisīt stopmotion.
braukt tētim palīgā darzīnos,
lai viņš mums ļautu taisīt darbnīcu pagrabā.
apgleznosim sienas tur,"manā istabā".
un vel man būs jāpalīdz viņam sarīkot izstādi.

un rīt es cepšu abolu pīrāgu
un viņš nāks degustēt.
vai nav jauki? :)

braucām ar Skujiņu mājās,
Laura runāja par Ginta dzimeni
un tad es atcerējos,
ka Jānis šodien svin dzimšanas dienu.
pa radio sāka skanēt TĀ dziesma.
atmiņā uzpauka visie tie laimes pilnie brīži.
gan tas kā visu vakaru dejojām pie tās,
tad nozūmējām no visiem,lai pamīlēties basketbollaukumā.
kā atvadijāmies pie skaja un viņš lūdza man apsolīt,
ka šoreiz līdz viņa dzimnšanas dienai izvilksim.
un kā mēs abi smējāmies,
jo likās,ka šoreiz tas nekad nebeigsies.
iedomājos,kā tgd viņš trinās ap visādām tām cacām,
bet es sēžu te un ļauju asarām ripot lejā.
cerot,ka varbūt tās visu aizskalos...

Mēs satikāmies pie uzvaras pieminekļa.
Viņš izskatijās tik neatvairāmi.
metelī un uz aizmuguri saķemmētiem matiem.
ar mapi rokās un platu smaidu sejā.
gājām uz Arkādijas parku.
barojām pīles un jauki pļāpājām.
dzērām tēju no termosa un ēdām karameļmaizītes.
brīnijāmies cik pasaule skaista un šūpojāmies šūpolēs.
es daudz smējos,viņš daudz jokoja.
kamēr viņš skicēja uzmanīgi viņu izpētiju...
ir ir grumbiņas sejā un atkāpusies matu līnija,
bet tomēr,varbūt 33 nav nežēlīgi daudz?

īstenībā man bail satikt Mārci.
ļoti!

kpc es vnm visu tā sabojāju?

Bija tač tik jauki.
kpā iet pusdienās.
pēdējā solā apsmiet tizla paskata kursabiedrus.
un ar krustiņiem un nullītēm apzīmēt abu klades.
ar kājām iet uz centru.neapklust ne uz mirkli un ne uz mirkli neparstāt smaidīt.
secināt,ka tik daudz kopīga.
dienās,kad man uz centru nevajadzēja vismaz stundu pie manas mājas stūra mēģināt atvadīties.
sēdēt blakus,vērot,kā viņa lūpas kko saka un visu laiku gribēt tām pieskarties.
un tad viens vakars,kas visu sabojā!
īstenībā nebij jau vakars vainīgs.
bet gan panika,kas manī iestājās ...

man anormāli bail no attiecībām,
bet tai pašā brīdī es nežēlīgi alkstu pēc tām.
vsp gribu Ēriku atpakaļ.
un nē tas nav tpc,ka nesen ieraudziju viņam rakstito "daudz leimes maižu dienā" uz Tallinas ielas sienas.
vnk viņš mani darija patiesi laimīgu.
Tik es biju pa jaunu,lai to saprast un novērtēt.

ak Jūs pat iedomāties nevarat,
kā es vēlētos
ieritināties kādam blakus,zem pūkainā deķīša.
dzert kakao un grauzt cepumus.
skatīties kādu pozitīvu filmu par ļubestību.
un sajust,nevis to,kā Tevi grib,
bet gan to maigo siltumu,to mīļumu un
tai pašā brīdī stipru roku apskavienu.
gribu smaidīt un atcerēties to,ka esmu meitene :)

bet nu pietiek sapņu ar veļējām acīm,
līdīšu labāk zem sagas un pa ceļam paķeršu kaķi :D

iegājām pāris galerijās un tad aigājām uz parku.
pāris stundaas nosēdējam uz soliņa pie stūklakas.
viņš ar ogli skicēja mani,
es vēroju krītošo lapu deju un kratiju savu saplosīto sirdi.
palika vieglāk gan no sarunām gan viņa labestības :)

un līdz brīdim,kad viņš aizaudzis pagrabā sāka spēlēt klavieres,
nenobirdināju nevienu asariņu,bet nu knapi varu paelpot.
lai pateiktu cik laba filma man trūkst vārdu.
bet viņa ir vnk ideāla!

bijām pie Justīnas uz atvadu ballīti
vēlāk manāmi iereibušas
braucām uz esīti.NO FUN.
totiez,kad ar Lauriņu notināmies....

sastapām tik jauku puisi.
kurš veda mani zem laternas dejot valsi.
un tad metas ceļos (neatceros kpc)
es runāju ar viņa mammu pa telefonu.
apzvērējos,ka mēs guļam un viņš nedzer :D
pateicībā,viņš ik pa brīdim nesa mani uz rokām.
taču vēlāk,kad sāka blatot
ar savu bembi un maka biezumu
netstājot man iespēju nenotīties.

tad vel bij ārzemnieks,kurš
mums piebiedrjās pa ceļam uz spacedogu.
likās tik feins onka,bet tad
izmēģinājis mani noskūpstīt un
sapratis,ka nebūšu tā,kas
leks pie viņa gultā.
novēlēja mums jauku vakaru un aizgāja prom.

naktī,kad visas 3 devāmies pie mums.
skatu pavēruša uz saules akmeni
riktīgi izbļāvāmies un izmsmējāmies.
FUN FUN :)

laiks iet a domas ta nemainās :D

http://klab.lv/~nabaga_nashkjis/33389.html

aizvakar laimīga un apgarota
iekaroju vecrīgas ielās.

vakar ar aveņu vīna glāzi,
3 burvelību meitiņu sabiedrībā,
virpuļoju pa Rožiņkas dzīvoklī tucenieku pavadijumā.

un šovakar pilnīgā vientulībā.
ar mokas glāzi un skumjām dziesmām.
kārtoju māju un taisu sautējumu visai famīlijai.

raiba man tā dzīvīte,nudien :)

knapi izvilkos no gultas.
kopš Jānis atkal izdarija TO!
vel nevienu nakti neesmu aizmigusi.
guļu gultā un gaidu modinātāju.
kad apnīk,piecieļos. ~6iem parasti...
totiez visu nedēļu kārtīgi mācos.
un vel ar katru dienu aizvien vairāk samierinos.
negribīgi jāatzīt,bet pat mani slāviņi ir sirdij tuvi palikuši. :)
ā un vel tas kursabiedrs ar debeszilām acīm...

šodien ar Rožiķu kpā gājām puzdienās.
un pēc skolas uz zīmēšanu.
satiku Vitāliju.jauks viņš ir.un dredi labi izskatās :D
ejot uz pieturu,jau ierasti ar Rožinu uz soliņa,vecrīgā
ieturējām atrās partikas maltīti.
emo bērna ģitaras spēles pavadijuma,skaļiem smiekliem modinājām pasauli.
ar krītiņiem uzvelkot mūsu vārdus uz bruģa,oficiāli pasludinājām soliņu par mūsējo.

atvadijusies no Rožiņas satiku uz ielas Gustāvo.
tāda laime,ka ar kājām mājās aizbrinu.

mājās pati savām rociņām uztaisiju skiču kladi.
baigi smukā sanāca :]

un tgd guļu gultā rakstu šo
un domāju ku jauki,ka rīt tik uz 3šo lekciju ^^

v pizdu,kā man riebjās tā skola.
1mā lekcija datormācības.
tas pasniedzeis ar latgaliskikrievišķīgo akcentu.
un saldākais miegs,kāds jebkad man ir bijs.
2rō jeb matemātiku tā arī neatradu.
un tālāk jau nekas nenotika.

vienīgais labums ka kurīt var cik sirds kāro.
bet pārējais normāli bessī!!!

diena mājās.
viņa dziesmas.
saruna ar viņu.
es esmu muļķe!

viņš atnāca pie manis,
lai man bez Skujiņas nebūtu garlaicīgi.
mēs vnk sēdējām uz terases.
pļāpājām,dzērām tēju un baudijām viens otru
maigiem lūpas pieskārieniem.
ieritinusies segā viņam blakus
ļāvos pilnīgai laimes sajūtai.
nekad nebiju domājusi,ka
pēc visām viņa nodarītām sāpēm
jelkād viņam piedošu.
bet nu smaidu no apziņas,ka
nu atkal esmu viņa meitene.

[2009.07.23. 4:04:47] настя: i Ti?
[2009.07.23. 4:05:05] настя: Ti zhe propadjosh pravda?
[2009.07.23. 4:05:15] wetall: Да
[2009.07.23. 4:05:29] wetall: и Я некогда больше невернусь

[2009.07.23. 4:17:33] wetall: Хочешь Я тебе помагу?
[2009.07.23. 4:24:43] wetall: тока пообешай мне одно...
если мы стабой случайно увмдемся на улице проходя мимо друг друга.
Или Будем ехать в одном обшественном транспорте...
Или в Книжном Мы потянемся за одной и тойже книгой...
Будем в Супермаркете стоять в oдной очереди...
Или у часов ждать своё свидание... Ме проста улыбнёмся друг другу неговаря не слова...
И будем идти дальше своей дорогай.

sapīgākās rindas,ko jebkad esmu burtojusi nakts klusumā,jo pati to izvēlējos.

Tu teici...

Я себя ка то странно счас чувствую будто у меня скора смертная казнь... и шас казнят часть меня с каторай Я что то потеряю

un tgd es izjūtu to,ka arī es esmu zaudējusi gabaliņu no sevis.
ir tik pretīgi apzināties,ka vnk iemainiju Tevi pret to,
kas varbūt darīs mani laimīgu,bet nekad nespēs man likt justies kā Tu.
nekad nepacels mani spārnos,neiedvesmos un nekad nemācēs atrast durvis uz to pasauli,kurā mēs kpā mēdzām noslēpties pat cilvēku pūlī esot.
un tā frāze,ka tas,ko patiesi velies ir darīt mani laimīgu,pat,ja tas nozīmē atdot citam,liek asarām birt,
jo tāda,kā Tu otra nav un nebūs!

un tik neparprotami muļķigi apzināties,ka jau to izjutu.
toreiz šķiroties no Ērika.
tik žēl,ka tā arī dzīvē neko neiemācos !

katra sekunde kā stunda.
viena nedēļa kā vesels mužs.
garākā un mokošākā nedēļa manā mūžā.
bet visa dzīve vel priekšā.
man.
un arī Tev!

un kkur rigaa uz palodzes sezh meitene
ar piparmeetru teejas tasi un cigareti zobos.
istabaa klusiiteem skan zemfiras balss,
kurai pa vidu ik pa briidim iestarpinaas
vinjas pashas chukstus burtotas Ahmatovas dzejas rindas.

tik jokaini,ka lasot grāmatu iegrimstu aprakstitajā pasaulē.
viss sākās ar Geišas atmiņām.
es uzkrāsojusies ar sarkaniem nadziņiem plīvoju vējā
un,kad veikalā nevarēju aizsniegt buņžiņu palīgā steidzās divi vīrieši.
tad Remarks un nepārvarāma velme dzert rumu kāda ūķītī.
un tgd grātata par hipiju laikiem un es
noplūkātās kedās,izspurūšiem matiem ar cigareti zobos velkos no autoostas
un jūtu tik pat lielu pofigu par dzīvi,kā no narkotikām atkarīgā varone.