Neklausi viņu. Nepārstāj. Izbaudi savas skumjas. No tām var atklāt jaunu pasauli par kuru tu nezināji vai jau biji aizmirsusi. Pasauli, kas tev vienmēr bijusi apkārt. Un, ja tu beigsi muldēt, tu sāksi domāt. Līdz tu iemācīsies sadzīvot. Līdz tas būs tevī. Līdz tu to nesīsi līdzi. No dienas dienā. Bet neaizmirsti, ka tas augs. Palielināsies izmēros. Kļūs smagāk.. un smagāk.. un smagāk. Un tad būs jau par vēlu. Un vai vajag ar to sadzīvot? Vai tomēr vajag cīnīties? Bet kurš tad ir cīnītāj tips, ne?
Tavām rozā brillēm izkrita stikliņi, bet tie bija tik unikāli, ka tos vajadzēs pasūtīt no ārzemēm, bet tas aizņem laiku. Un vēl tas Latvijas Pasts. Salīdzinājums dīvains, bet tagad! Tagad tu saskati pasauli. Tīru un nefiltrētu. Vai pareizāk sakot, netīru. Īstajās krāsās. Līdz tu, protams, uzvilksi saules brilles. Kā dziesmā teikts..

Emptiness is loneliness, and loneliness is cleanliness
And cleanliness is godliness, and god is empty just like me
Intoxicated with the madness, I'm in love with my sadness


..bet, protams, that's just me.