vakar citejot Skuju izskatijos varen apgarota.
jā bij jocīga diena ar daudziem secinājumiem.

vakar noskatoties "into the wild" sajutos dusmīga uz sevi,ka es negad neatļaujos iziet arā no rāmjiem,ka neatšķiros ne ar ko no 100 tadu pašu neatšķirīgo.
vēlāk braucot trolejbūsā mājās turpināju domāt par to pašu un vuaļa...
tieši mēģinot būt atšķirīga palieku tāda pati ka citi.
atcerejos,kā vienreiz draudzene skatoties uz bezgaumīgi saģerbto krievušku pamējās,ka beztils arī ir stils.
aizdomājos.
varbūt tas,ka man nav nekadas games arī ir mana gaume.
tas ka piekritu citu uzskatiem arī ir mans viedoklis.
tas ka esmu nekāda arī ir tas īpatnejis un atšķirīgs.
secinot,ka noteikti esmu unikala, čāpoju mājās.
velāk atklājot,ka māja pilna ar ciemiņiem sajutos lieka un gribēju tikt prom.
negribot traucēt,rāpos arā pa logu.
aizgāju līdz skajam paņemu akmentiņu rokās un sāku zīmēt.
retie garamgājieji šķībi lūkojas uz mani.
devos prom.atstājos uz asvalta zīmes par sapni staigāties pa makoņmalām. :)