Klusēju kā partizāns par nedēļas nogales plāniem, jo nevietā pamodās sirdsapziņa par to, cik draņķīgs cilvēks lielākoties esmu. Vai arī ir iestājies kāds pseido Stokholmas sindroms, nezinu. Būs par to jāparunā.

Vismaz jauno gadu sagaidīšu ar krietni mazāk lietām apkārt un aizdomīgo optimismu. Skol, bitches.