Mazliet skumji, ka vairākas dekādes ilgā saostīšanās, kuras laikā nodedzināti n-tie šķūnīši, pārkrāsotas svešas sienas un vispār daudz lietas izrunātas beidzās tādēļ, ka uz pavēli "Lec" atbilde bija nevis "cik augstu" bet "nē, nevaru".

Pasaka visai daudz par kāda spēju reaģēt adekvāti.

Kā saka šrinks, pašrefleksijas trūkums.

Visādi citādi dzīvē ir OK un pat socializēties vairs nav tik nogurdinoši. Kolēģi neskaitās, jo viņus es redzu biežāk nekā asinsradiniekus.