Pārvarēju sāpjufobiju - tagad mani rotā attēls, kas drūmā dzīves posmā bija vienīgais, kas vēl kaut cik turēja pie puslīdz dzīvojama stāvokļa.

Šodienas atklājums - velns nav tik, melns kā to mālē jeb ir cilvēki, kas tomēr kļūst ciešamāki ar laiku.
Daži, protams, nemainās, un pret viņu trūkumiem vienkārši iestājas pieraduma aklums. Profesionālā impotence, kā parasti Mère saka.

Vispār jau tagad jāpadzīvo mierīgi un tad nedēļas nogalē jāiet kost/tancāt/čakarēt vingmanus.