Nāvīte ir atkal dzērusi, tātad jāraksta.
Nekas jau daudz nav mainījies - alus tiek novadīts uz ribām, mēle tiek kaltēta sentimentālās atmiņās un tie paši cilveki krīt uz nerviem.

Kas ir tiem puišiem - ikdienā pat acīs paskatīties nevar, bet dzēruši uzreiz klāsta, ko tev sevī ir jāmaina, lai tu "būtu smuka meitene". Effin dai, pati zinu. Un maksimāli cenšos darīt pretējo.

Nevienam laikam nepielec, ka būt sievietei ir manas dzīves lielākā nelaime.


Ceru, ka Ratelu neredzēšu līdz septembra beigām, bet pazīstot manu veiksmi...