Es sev neskaitāmas reizes, nezinu cik ilgi, sev ik pa brīdim iekšēji saku "Saņemies!". Šobrīd jau "Saņemies" skan ļoti skaļi un paniski. Un , ja "saņemies" ir manā galvā, manās domās, tad kas ir tas, kas nesaņemās? Ķermenis dara to, ko saka smadzenes. Bet kas tad uz mani kliedz, un kas ir tas, ka nespēj saņemties?! Cik man zināms, līdz šim brīdim arī personības dalīšanās man nav. Tad nn lūdzu, gribu teikt sev, un arī paklausīt sev beidzot - saņemies! dzīve nav grūta, ar visu var tikt galā, visu var izdarīt, visu var paspēt, viss var piepildīties un viss ir iespējams!