Vakardienas nakts bija kārtējais bezmiega murgs. Bet es izturēju. Kaut kad aizmigu, un šorīt jau viss atkal liekas kārtībā. Jo kā tad ne, kaut kad sen atpakaļ rakstīju par to, kā devos uz K. dz.d. un pa ceļam Lielupē uzskrēju virsū diviem apmaldījušiem čaļiem no Ogres, kurus aizvedu uz pēdējo viclienu un pa ceļam iepazināmies. :)
Šorīt pamodos ar zvanu! tā un šitā, varbūt atceries, varbūt nē, esam abi jūrmalā un varbūt gribi pievienoties. :))
Noteikti gribu! tapēc, ka tas ir tas, kas man ir vajadzīgs - aizpildīt laiku, lai nedomātu. :)
(clap)
Šorīt pamodos ar zvanu! tā un šitā, varbūt atceries, varbūt nē, esam abi jūrmalā un varbūt gribi pievienoties. :))
Noteikti gribu! tapēc, ka tas ir tas, kas man ir vajadzīgs - aizpildīt laiku, lai nedomātu. :)
(clap)