![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aizvakar aizbraucu ciemos pie K.B.
Vakar plāns bija aiziet uz transleiteru koncertu ofisā.
izbraucām ap pus22. 22 bijām ap arēnas rīga pagastu, zvanījām Madarai, kas arī taisījās iet. Šī pasaka, ka būs tikai uz kādiem 24riem. Un vispār pasākums noteikti nesāksies ātrāk.
JĀĀ, ĀRĀ LĪST!
Domājam, ka varētu nopikrt kaut ko dzeramu. Bet pulkstens tuvojas 22. Ātri ielecam autiņā, man negribās pikšķināt etalonu, nākas izkāpt iepriekšējajā pieturā pirms valdemāra ielas rimi, jo kāpj iekšā kontrole. Ok , neko , nāk arī autiņs. 21:52 izkpāpjam pie rimi, ieskrienam iekšā, cik nu es varēju paskriet ar saviem zābakiem, un papējam nopirkt aliņus.
Aizbraucam atpakaļ pie kristīnes. Iedzeram, un braucam otreiz.
vēljoprojām līst.
Tur bijām ap pusnakti. Ieejam iekšā, uzreiz redzam madaru, maiju un agati. Kristīne jau pirms tam pukstēja, ka īsti negrib ar viņam, ka nav tas. Bet man kaut kā nebij līdz šim tādu dižu pretenziu. Pieeju klāt, sasveicinos, šīs pasaka čau un gandrīz vai uzgriež muguru. Man tāds ook, labi.
Vispār bija doma, ka Gičus ar Kriksi atbrauks. Un varbūt vēl kādu.
Ik pa brīdim sazvanamies, g. galīgi izbesījusies, jo visi tikai dzer un vislaik saka, ka tūlīt, tūlīt brauks.
Es arī sāku izbesīties, jo transleiteri vēljoprojām nespēlē, un visa tā situācija ar tām meitenēm, kas nu jau sēž pie blkaus galdiņa, ir diez gan nospiedošā. Un jā..
Ap vieniem sāk spēlēt transleiteri. Sazvanīju g. , un ši pasaka, ka nekur noteikti vairs neviens nebrauks. Mēs noklausījāmies labi, ja kādas 5 dziesmas. Un lai cik viņi būtu forši, kopumā pasākums mums nebija izdevies. Un nolēmām iet prom. Apmēram vienā laikā, kad g. izbesījusies izlēma iet ar kājām no mežciema mājās.
Kristīne tomēr gribēja iet uz centru, nevis mājās.
Vēljoprojām līst- man jau vienalga. Sāp kājas.
Es čīkstēju visu ceļu. Man vēl uz beigām gāja cigaretes. Bet pozitīvais- somiņa vel bija aizķērusies viena alus bundža , kuru izdzēru.
Sākumā doma bija iet uz kaut kādu "roks cepurē", jo teikas stāstīja, ka tur kaut kādā laikā esot trīs shotiņi pa 1,5 ls.
Nez, tik tālu neiegājām, jo pie ieejas aprunājāmies ar tiešām dīvainu čaļu kompāniju. Ar dīvainu es domāju tiešam dīvainu. Un nolēmām, ka ši nebūs vieta, kur pavadīt nakti.
izdomājot iet iedzert frančos.
Paņemam aliņus, uz to brīdi tieši atbrīvojas pie viena galdiņa vietas, pat tiekam apsēsties. Un tajā brīdī, es ar savām sāpošajām kājām, un pilnīgi slapjajiem matiem pēkšņi sajutos tā, ka nekur vairs negribu iet. Jo franči ir vieta, kur nospļauties kā tu izskaties un ko tu dari, un vari vēsā mierā piedzerties... Bet Kristīne grib iet kaut kur dejot..
Piesitās kaut kāds itālis, un ap to laiku kristīne vnk brutāli pasaka, ka viņa iet prom. Un aiziet arī.Es palieku viena pati frančos ar kaut kādu itāli.. Manuelu laikam. "papļāpājām" un "padejojām", un es sapratu, ka es tur vairs negribu palikt. Izeju laukā, zvanu Kristīnei. Šī esot pie Mākslas muzeja, tipa varot iet atpakaļ. Sarunājam satikties ap pelmeņiem.
Satiekamies. Sasmejamies par to, cik mēs esam debīlas. Notīrāmn notecējušo kosmētiku, uzsienu copi (tas jau parāda manu izbesījuma pakāpi) un devāmies uz skandālu. Atkal jau. Bet sakiet, ka es esmu debīla, bet tur ir labi. Šoreiz uzkāpu arī otrajā stāvā, un reāli apjuku no visas platības. Vnk nesalīdzināmi ar citiem vecrīgas klubiem, kur īsti pat paiet nevar, nerunājot par sēdēšanu.. Un cilvēki tur bija daudz, vnk arī telpas milzonīgas. Un mūzika arī nav peļama. un vispār. Laba vieta.
Tur kādu brīdi padejojām. Ā , jā, danceflõri arī vairāki.. nu jā. Un tad jau bija pāri 4triem, kad izlēmām aiziet tomēr arī uz opium. Tur gan bija salīdzinoši maz cilvēki, loģiski, jo cik jau bija pulkstens, un man arī likās, ka dj liek ar vien iemidzinošāku un vienmuļāku mūziku..Arī nedaudz padejojām. Vislaik sitās klāt kaut kāds briesmīgs vīrietis, tapēc diez gan bieži mainījām dejošanas lokācijas.
Un tad izlēmām aiziet uz hesīti. Kā tad bez tā. :D pulkstens kādi 5. nav vairs daudz laika arī līdz pirmajiem transportiem. Fiksi paēdām un čāpojām uz stacijas pusi. Ap to brīdi es domāju, ka nomiršu. Nu jau kājas sāpēja nenormāli. Vnk stadija ir, kad tu pārej pāri luksoforam pie stacijas, un skaties, ka tas gabals pāri origo laukumam ir tiiik liels...tik ļoti man sāpēja.
Un vēljoprojām lija.
Visa šī secinājums ir - nākamreiz uz vecrīgu es gribu iet tikai siltā, sausā laikā, un labākiem apaviem...
Vakar plāns bija aiziet uz transleiteru koncertu ofisā.
izbraucām ap pus22. 22 bijām ap arēnas rīga pagastu, zvanījām Madarai, kas arī taisījās iet. Šī pasaka, ka būs tikai uz kādiem 24riem. Un vispār pasākums noteikti nesāksies ātrāk.
JĀĀ, ĀRĀ LĪST!
Domājam, ka varētu nopikrt kaut ko dzeramu. Bet pulkstens tuvojas 22. Ātri ielecam autiņā, man negribās pikšķināt etalonu, nākas izkāpt iepriekšējajā pieturā pirms valdemāra ielas rimi, jo kāpj iekšā kontrole. Ok , neko , nāk arī autiņs. 21:52 izkpāpjam pie rimi, ieskrienam iekšā, cik nu es varēju paskriet ar saviem zābakiem, un papējam nopirkt aliņus.
Aizbraucam atpakaļ pie kristīnes. Iedzeram, un braucam otreiz.
vēljoprojām līst.
Tur bijām ap pusnakti. Ieejam iekšā, uzreiz redzam madaru, maiju un agati. Kristīne jau pirms tam pukstēja, ka īsti negrib ar viņam, ka nav tas. Bet man kaut kā nebij līdz šim tādu dižu pretenziu. Pieeju klāt, sasveicinos, šīs pasaka čau un gandrīz vai uzgriež muguru. Man tāds ook, labi.
Vispār bija doma, ka Gičus ar Kriksi atbrauks. Un varbūt vēl kādu.
Ik pa brīdim sazvanamies, g. galīgi izbesījusies, jo visi tikai dzer un vislaik saka, ka tūlīt, tūlīt brauks.
Es arī sāku izbesīties, jo transleiteri vēljoprojām nespēlē, un visa tā situācija ar tām meitenēm, kas nu jau sēž pie blkaus galdiņa, ir diez gan nospiedošā. Un jā..
Ap vieniem sāk spēlēt transleiteri. Sazvanīju g. , un ši pasaka, ka nekur noteikti vairs neviens nebrauks. Mēs noklausījāmies labi, ja kādas 5 dziesmas. Un lai cik viņi būtu forši, kopumā pasākums mums nebija izdevies. Un nolēmām iet prom. Apmēram vienā laikā, kad g. izbesījusies izlēma iet ar kājām no mežciema mājās.
Kristīne tomēr gribēja iet uz centru, nevis mājās.
Vēljoprojām līst- man jau vienalga. Sāp kājas.
Es čīkstēju visu ceļu. Man vēl uz beigām gāja cigaretes. Bet pozitīvais- somiņa vel bija aizķērusies viena alus bundža , kuru izdzēru.
Sākumā doma bija iet uz kaut kādu "roks cepurē", jo teikas stāstīja, ka tur kaut kādā laikā esot trīs shotiņi pa 1,5 ls.
Nez, tik tālu neiegājām, jo pie ieejas aprunājāmies ar tiešām dīvainu čaļu kompāniju. Ar dīvainu es domāju tiešam dīvainu. Un nolēmām, ka ši nebūs vieta, kur pavadīt nakti.
izdomājot iet iedzert frančos.
Paņemam aliņus, uz to brīdi tieši atbrīvojas pie viena galdiņa vietas, pat tiekam apsēsties. Un tajā brīdī, es ar savām sāpošajām kājām, un pilnīgi slapjajiem matiem pēkšņi sajutos tā, ka nekur vairs negribu iet. Jo franči ir vieta, kur nospļauties kā tu izskaties un ko tu dari, un vari vēsā mierā piedzerties... Bet Kristīne grib iet kaut kur dejot..
Piesitās kaut kāds itālis, un ap to laiku kristīne vnk brutāli pasaka, ka viņa iet prom. Un aiziet arī.Es palieku viena pati frančos ar kaut kādu itāli.. Manuelu laikam. "papļāpājām" un "padejojām", un es sapratu, ka es tur vairs negribu palikt. Izeju laukā, zvanu Kristīnei. Šī esot pie Mākslas muzeja, tipa varot iet atpakaļ. Sarunājam satikties ap pelmeņiem.
Satiekamies. Sasmejamies par to, cik mēs esam debīlas. Notīrāmn notecējušo kosmētiku, uzsienu copi (tas jau parāda manu izbesījuma pakāpi) un devāmies uz skandālu. Atkal jau. Bet sakiet, ka es esmu debīla, bet tur ir labi. Šoreiz uzkāpu arī otrajā stāvā, un reāli apjuku no visas platības. Vnk nesalīdzināmi ar citiem vecrīgas klubiem, kur īsti pat paiet nevar, nerunājot par sēdēšanu.. Un cilvēki tur bija daudz, vnk arī telpas milzonīgas. Un mūzika arī nav peļama. un vispār. Laba vieta.
Tur kādu brīdi padejojām. Ā , jā, danceflõri arī vairāki.. nu jā. Un tad jau bija pāri 4triem, kad izlēmām aiziet tomēr arī uz opium. Tur gan bija salīdzinoši maz cilvēki, loģiski, jo cik jau bija pulkstens, un man arī likās, ka dj liek ar vien iemidzinošāku un vienmuļāku mūziku..Arī nedaudz padejojām. Vislaik sitās klāt kaut kāds briesmīgs vīrietis, tapēc diez gan bieži mainījām dejošanas lokācijas.
Un tad izlēmām aiziet uz hesīti. Kā tad bez tā. :D pulkstens kādi 5. nav vairs daudz laika arī līdz pirmajiem transportiem. Fiksi paēdām un čāpojām uz stacijas pusi. Ap to brīdi es domāju, ka nomiršu. Nu jau kājas sāpēja nenormāli. Vnk stadija ir, kad tu pārej pāri luksoforam pie stacijas, un skaties, ka tas gabals pāri origo laukumam ir tiiik liels...tik ļoti man sāpēja.
Un vēljoprojām lija.
Visa šī secinājums ir - nākamreiz uz vecrīgu es gribu iet tikai siltā, sausā laikā, un labākiem apaviem...