Thursday, August 9th, 2018
|
|
11:54
|
|
Katru rītu pamostoties, man sāk likties, ka esmu pamodusies ellē. Tikai laikapstākļu dēļ, kas tās par šausmām.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
Monday, February 5th, 2018
|
|
00:00
|
|
brīžiem klausoties kādas akustiskas dziesmas, nespēju beigt domāt par dziesmas izpildītāja lūpu kaktiņu novietojumu. tā kā tu klausoties jūti, ka mute tiek atvērta tā, kā tiktu dziedāts smaidot. tā jau forši. bet nešķiet pa īsto.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
Sunday, February 4th, 2018
|
|
23:59
|
dievs kur tu esi, es gribu izkauties
un palasīt ziņas nedaudz
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
23:57
|
|
pirms pāris gadiem mana aizraušanās bija skaitīt cik minūtes kopā ir kādas grupas diskogrāfija un tad pierakstīt to kladītē un salīdzināt
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
23:56
|
|
|
|
23:56
|
|
|
|
23:55
|
nē, es neēdīšu tavu sasodīto zupu!
viņa garšo pēc miroņa!
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
23:53
|
nenosirmot pirms laika
nenovecot par ātru
nepalikt sirmai nepiemērotā laikā
elpot
elpot
nomierināties
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
23:49
|
ne līdzi nīst, bet mīlēt dzimu es.
(tas nav manis teiktais, bet gan izrauts ārā no antigones.(es īsti neatceros vai precīzi.(bet lai jau ir.)))
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
23:38
|
reiz lasīju kādu rakstu par to, ka cilvēki lasot, vai sadzirdot tekstu savā pirmajā valodā dzird ar sirdi, savukārt, ja dzrird svešvalodā, tad tie saliek informāciju pa plauktiņiem racionāli.
un te es pieķēru sevi ļoti ilgi domājam, tā kā mana pirmā valoda ir krievu, otrā latviešu un tikai trešā angļu, visas no tām saprotu vienlīdz labi, bet informāciju uztveru pavisam dažādi.
piemēram krievu valodā viegli uztvert tādus tekstus,kuri nav bagāti ar kaut kādiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem. bet ar latviešu valodu ir tā, ka zinātniskos tekstus uzvert ir grūti, kamēr angļu valodā tas ir gandrīz pašsaprotami.
ciba kļūst pilna garu palagu tad, kad tiek pazaudēta pierakstu klade.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
Friday, February 2nd, 2018
|
|
14:56
|
|
|
|
14:36
|
bet iedomājies, kāmjiem neeksistē tādi jēdzieni kā morāle un tikumība.
manam patēvam vienmēr ir patikušas dekoratīvās akvārija zivtiņas.
man vienmēr šī ''eksotiskā'' padarīšana ir šausmīgi riebusies.
kādu gad prieku var sagādāt skatīšanās uz 15 mazām, kā arī vidēja
izmēra zivtiņām. akvārijs tāpat cilvēkus nespēj ieinteresēt vairāk
par 10. minūtēm. tāds protams nav mērķis, bet tāpat, kam gan tas
ir vajadzīgs? aizpildīt smeldzīgu bezcerības un nolemtības sajūtu,
mainot ūdeni akvārijā, kurš ir pilns ar krāsainiem zvīņainiem radījumiem?
bet tomēr vienmēr ir sajūta, ka zivis skatās uz manis ar nosodošu skatienu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
14:35
|
|
|
|
14:31
|
|
man patīk iztēloties, ka manus tekstus cibā, kuri šeit liegiem soļiem, laiku pa laikam iebrien, kāds mēdz arī lasīt.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
14:27
|
|
mamma šodien plāno braukt ciemos pie saviem hipiju draugiem, (es jau nemaz nezinu, bet viņa tā saka), tad atbraucot mājās stāsta kā nu gājis. baigi savdabīgi dzirdēt stāstus no mātes par to, kā viņa pirmo reizi dzīvē ieprovēja bongu (šis jau stāsts no iepriekšējās ciemu reizes).
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
14:25
|
|
|
Saturday, January 6th, 2018
|
|
22:14
|
''cilvēki pasaulē ir sadalāmi divās kategorijās. vieni sēž uz trubām, otriem vajag naudu. uz trubas sēdi tu.'', kaut kā tā
iedomājos par Coju, nesen tika noskatīta ''igla'' un iedomājos par šo citātu, ko gan gluži par citātu nosaukt nevarētu, jo tas ir pārtulkots un izvilkts kaut kur no atmiņas dzīlēm.
bet lai jau ir
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
22:02
|
|
|
|
21:02
|
|
|
|
20:48
|
aizvakar uz ielas nejauši gadījās satikt mūzikas skolas klavieru skolotāju, to, kura man bija radījusi nepatiku pret klavierēm, drīzāk traumu. nedaudz parunājāmies, tomēr viss jau sen aizmirsts. nu jau neviens nekliedz uz manis, kad spēlēju Rahmaņinova skaņdarbus tik maigi, cik maigi būtu jāspēlē Šopēna skaņdarbus.
atkal sapņoju par flīģeli.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|