Mans topošais šefs ir mazs pompozs džekiņš, un atgādina man nez kāpēc Erkilu Puaro. Samīlējies manī un savās jūtās ir tik karstasinīgs, ka totāli baida mani.. bet es domāju, ka ja pateikšu, ka varam būt tikai draugi.. tas nostrādās. Viņš cenšas neizskatīties pēc gruzīna un būt moderns..Protams ik pa laikam nāksies pasajūsmināties, cik viņš ir jauks un burvīgs. Tikko viņš man patyeica, ka ir viens noteikums. Viņš nedrīkst redzēt Davidu. Ok, teicu es.. Tad turpinājās atzīšanās mīlestībā u.t.t. ... es taču neiedzīšu to 175cm garo vīreli kompleksos, ne? Vispār mani situācija kā tāda uzjautrina.. Nekad neesmu bijusi šefa favorīte.. :)