26. Sep 2005 @ 10:27 (bez virsraksta)
atkal esmu darbā, kur visiem visu vajag un ĀTRI. Vakar tā pārēdos visādus laumus, ka naktī un vēl tagad sāp puncīc :( Mani vakar ļoti nomāca jautajums par bērna svarīgumu attiesībās, jo Agra māsa paņēma aizbildniecībā bērniņu, kura vecāki aišāvuši uz Īriju peļņā. Maziņais, lai gan jau 2 gadus vecs, nerunā nemaz, jo ar bērnu vispār nav runāts. Un tētis viņam arī tāds jocīgs - Latvijā nestrādāja, jo redz nevarot strādāt oficiali, lai nevajadzētu maksāt alimentus saviem daudzajiem citiem bērniem (kā var gribēt, lai Tavam bērnam nebūtu ko ēst un vilkt mugurā)
About this Entry