|
Saturday, September 19th, 2026
lmr
|
4:30p
esmu kļuvis par vienīgo bērnu, kurš mammu var apsveikt šodienas dzimšanas dienā, un tagad esmu kļuvis arī par ūdenskritumu.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
lmr
|
3:55p
sēdi zem kastaņa un skaties uz tuneli, un tur glezna pēc gleznas, ierāmēta tunelī.
svikle rožos teica, ka nav jāizliekas – esi brētliņa vai lasis, galvenais būt sev un pildīt savu lomu. es esmu zvirbulis. gribētu būt paradīzes putns.
šodien perifērajā redzē uztvēru rudens lapu kustību vējā, bet tad paskatījos – tur zālē pilns ar zvirbuļiem! perfektākā kamuflāža, kustības kā lapām vējā, tie ir gandrīz neredzami, un tāds es tiecos būt, es gribu saplūst ar sienu, ar pūli. tikai fiziski gan, bet mēs visi pūlī esam saplūduši tikai fiziski.
braucu autobusā, skatos caur durvīm uz daugavu. priekšā džeks ar platu kaklu, es redzu, kā no viņa kakla dīgst mati, es redzu divas blaugznas un viņa vienīgo sirmo matu. vai viņš to ir redzējis? un es gandrīz apraudos – sirmais mats un daugava.
|
(ir ko piebilst) Wednesday, September 16th, 2026
lmr
|
7:31a
mēnesi gaidīju jauno strādnieku. mamma atsūtījusi viņa bildi, džeks ar auskaru, izskatījās maigas dabas. un tad viņš atnāk un izrādās fakin pirāts – rupjš, cenšas runāt pār citiem pēc iespējas skaļāk. jautājot par ieteikumiem tualetes durvīm (tās veras uz iekšu, līdz ar to tualete ir ļoti šaura), viņš teica “tad resnās meitenes tu šeit neaicināsi, hahaha”, bet par dušas noteku – jāpērk cita, jo lisās meičas gan jau es arī šeit neaicināšot (hohoho). visa viņa būtība lika man pašam ieņemt kaut kādu mačisma pozu, lai vienkārši noturētos uz grīdas vertikāli un nepaceļot balsi, un es jutos ielīdis atpakaļ skapī. galu galā tomēr pacēlu balsi, kad viņš neaicināts sāka nodirst visus šeit pieņemtos lēmumus, bet mana balss bija histēriska un dreboša, un man par visu bija kauns. pēc fakin stundas stulbu joku un neprasītu remontdarbu pieredzes stāstu viņš pateica, ka esot šeit ieradies tikai sniegt konsultāciju – viņš tomēr esot par aizņemtu un šeit nemaz nestrādāšot. fakinais kverplis, dirsā tavu viedokli, dirsā tavu solījumu, dirsā tavu auskariņu, bļe.
tikmēr cits jaunais strādnieks uzvaicā, vai varot pacienāties ar manu kafiju, un es saku, ka protams. bet tad es ienāku virtuvē, un viņš rij no skapja izvilkto manu zemesriekstu paku.
un elektriķis, no kura atteicāmies, vienkārši nenāca un pārsvarā tikai izmantoja manu caurlaidi, lai noparkotos, un parkojās viņš sestdienās, lai ietu pie brīvības pieminekļa vārīt tēju sludinātājiem. pēc atteikšanās viņš tomēr piekrita atnākt uz dienu “savilkt galus”. tas ir – savilkt tā, lai es pēc tam redzētu salūtu, kontaktligzdā spraužot tumbiņas.
vai tādi ir tie vīrieši? fucking shit...
un tomēr arī smieklīgi.
|
(2 comments | ir ko piebilst) Monday, September 14th, 2026
(ir ko piebilst)
|