muzungu saka...

Pēc divām dienām es ap šo laiku sēdēšu ļotenē un tuvošos Dānijai. Naissss. Tātad pēc divām dienām arī te sāks iebirt biežāk ieraksti par to, kas notiek tur Ārpusē.

Tomēr nebūšu tur vienīgā latviete. Vienīgais mierinājums, ka visi Kaspari ko esmu satikusi ir gaužām lādzīgi ļautiņi :)
Mans "šefs" būs lietuviešu puika. Izskatās ļoti jauns.
Grupā būs rumānis, daži itāļi un lietuvieši. Izskatās, ka tur ir čaļu pārsvars. Nekas. Tas mani galīgi neuztrauc.

Tagad pat nedaudz gribas, lai viss notiek ātrāk. Gan jau visu septembri novazāšos bālu seju un trīcošām ķepiņām, bet tas jau pieder pie ceļojuma. Es būtu vīlusies, ja man nebūtu mandrāžas pirms ceļojumiem, sacensībām un 1. septembra :)
Senči saka, ka "moš mums tevi līdz tai Dānijai aizraut ar auto? Vairāk varēsi paņemt līdzi un pie reizes mēs pa Zviedriju pavizināsimies.." skan kā izmest loku līdz Cēsīm :)) Man ir prieks, ka es neesmu vienīgā nenormālā mūsu ģimenē :)

Prom dodos 2. oktobrī. Tā ir piektdiena. Izdomāju, ka paņemšu līdzi arī pāris tērvetītes. Sēdēšu turpat jūras krastā, kas ir dažsimt metru attālumā no manas skolas un funktierēšu par savas interesantās dzīves 57421245 apakšpunkta pirmās daļas pirmo punktu.
Šito gan lai labāk mamma neizlasa. Viņa noteikti uzburs ainiņu ar piedzērušos un smiltīs nokritušu Elzu, kurai apkārt sastājušies dāņu onkuļi nosodošām sejas izteiksmēm. :D
Uztraukuma par aizbraukšanu vairs nav. Ir raizes par to, kā visu paspēt izdarīt.

1. man ir jānokrāso mati
2. tad jāuztaisa pase
3. jānofotogrāfējas vīzām
4. jāsapotējas
5. jāsakārto galva par braukšanu - maršruts u.t.t.
6. jātiek pie Eiropas apdrošināšanas
7. jānopērk lielā soma un citas trūkstošās lietas
8. jāsakrāmē mantas

es vnk esmu jau nogurusi no domāšanas par to, kas jādara... ak dies...

Congratulations and welcome to "our family"!

Jā, tieši šo mailiņu es gaidīju ļooooti! Pirmais solis ir sperts. Nākošais jau iekāpšana lidmašīnā nenokavējot un nesajaucot reisu un paņemot pareizās somas līdzi. Otrais - atrast vilciena staciju un pareizo vilcienu un pareizā stacijā izkāpt laukā. Pēc tam jāsazvana, lai man atbrauc pakaļ.. :D Izklausās pēc šķēršļu joslas :D Bet beigās, es tur aiziešu. Nometīšu savas somas istabā, aizdomīgi nopētot savas līdzdzīvotājas. Izkrāmēšu somu, ieraušu no blašķītes un būs pirmā nakts svešā vietā ar svešām smaržām, svešiem cilvēkiem, svešām telpām un svešiem paradumiem. Pēc kāda laika man tas viss liksies normāli un es to vietu saukšu par mājām un tos cilvēkus par draugiem. Tā būs. Zummmm...

Domāju, ka es varētu gribēt sarakstīties ar īstām vēstulēm un pastkartēm. Tas būtu interesanti.

Par tusiņu. Es varu piedāvāt apvienot to ar savu dzimšanas dienu, kas ir 22.08. Domāju, ka pēdējais mēnesis man būs skrienošāks. Varu arī piedāvāt kādu no septembra piektdienām. To tad, kad nāks tuvāk.

Egoistisks prieks par to, ka es izdarīšu to, par ko tik daudzi runā un domā un tomēr nesaņemas. Lepna par sevi esmu.