muzungu saka...

Par tiem visiem šausmu stāstiem sakarā ar aizbrakšanas tēmu uz ārzemēm.. Man nav tādas pieredzes. Kad piedzima Lauma, dzīvojām dikti dikti vidēji. Aizsūtiju 80 cv un saņēmu vienu atbildi no Maxiamas. Tad ar vīru vnk pīpējot izdomājām ka davai šaujam prom. UK dzīvoja mana māsīca, kas laipni piekrita sākumā izmitināt vīru. Šams aizbrauca jūlijā, es ar mazo paliku nogaidot līdz viņš iekārtosies. Pēc divām nedēļām viņš jau bija nokārtojis papīrus, atradis darbu - jau citā pilsētā, atradis kur mums dzīvot un mēs varējām braukt. Darbs smags viņam bija. Riktīgi sabeidza veselību pirmajos mēnešos. Strādāja siltumnīcā - neiesaku nevienam. Aizbraucām, pieteicu lielo puiku skolai, pati ar mazo pa māju dzīvojos līdz oktobrim, kad atbrauca mana mamma. Tad kopā ar vīru sameklējām darbu vienā lielveikalā. Protams darbs galīgi ne radoši pacilājoši skaists, bet kaulus nelauza, nervus nesabeidza un maksāja normali. Protams, protams... sākumā nedrošība - kas un kā. Pirmās lietas iedzīvei no krāmu tirdziņiem un humpalniekiem. Skaitījām kapeiku, ēdām roltonus.. bet tad kaut kā tas viss aizgāja. No darba nebaidījāmies - ja deva, ņēmām virstundas, strādājām arī citreiz bez brīvdienām, sadraudzējāmies ar kolēģiem, kas tagad jau ģimenes draugi - ar sievām un bērniem tusējam, forši. No dzīvoklīša centrā pārgājām uz klusāku rajonu. Māja, trīs stāvi, dārziņš - kur sīkiem dauzīties, līdz algai kapeiku neskaitam, par to, ko izdaram, mums samaksā. Un tas krasi atšķiras no darba Latvijā, kur virsstundas manā darba lauciņā, kas bija maketēšana un reklāmas izgatavošana un viss tas radošais un elegantais ārts, netika atmaksātas, bet tika uzskatītas par pašsaprotamu. Ir baigi feini, ka pēc rēķinu nomaksas pietiek šopingam, kīnō, pāris reizēm gadā patiešām feiniem ceļojumiem. Es joprojām iepērkoties skatos, kur ir atlaides, man patīk īstas ādas somas, kas no 150 uz 20 nocenotas, vai džinsi, kas no 100 uz 25.. nu patīk. Bet toties, kad svinam dzīvi, tad svinam un uz Ziemassvētkiem tikām pie 60 collīga teļuka un arī mobzis man ne no švakākajiem. Vai es to varētu atļauties Latvijā? Iespējams - bet tad man par to vajadzēja domāt uzreiz pēc skolas beigšanas, studējot ko patiešām peļņu nesošo.. vai piedzimt vajadzēja smukākai, lai pelnītu vāļājoties uz dīvāniņa bieza vīra azotē.. Vai es būtu laimīgāka - diez vai.
Par atgriešanos pat nedomājam. Tagad domājam, kā iekrāt iemaksai, lai paši savu māju varētu te nopirkt. Man te patīk. Man patīk tas dzīves līmenis, kuru esam izcīnījuši.
Mīnusi protams, ka te ir. Medicīna, izglītība - visnotaļ svarīgas lietas, kas Latvijā ir augstākā līmenī.. bet tas nav iemesls atgriezties, drīzāk te pacīnīties vairāk, lai tiktu uz to latiņu, kurā tu tiec pie tā visa tepat.
Plusi - med aprūpe ir par velti, izglītība - skolai puikam uz 1 septembri tikai jaunas kurpes un zīmulis jānopērk. Aizejot dekrētā (pie nosacījuma, ka esmu nodokļu maksātāja un esmu stradājusi, tāpat kā mans vīrs), es saņemu valsts atbalstu manas algas apmērā, kas man ļauj tagad nedomāt par atgriešanos pie virpas, kas ir liels pluss. Bērnudārzu es savai jaunākajai varu izvēlēties no sešiem variantiem. Nav trīs gadi rindā jāstāv. Birokrātija te ir ļoti sakārtota. Nekādas rindas. Viss notiek ar pasta starpniecību. Tādi visādi patīkami sīkumi, kas atvieglo ikdienu. Cilvēki ir laipni, pretīmnākoši. Ļoti reti, kad gadās atdurties pret sajūtu, ka tieku nonicināta, jo neesmu vietējā. Latvijā tas notika biežāk un tās izjūtas izraisija manis pašas tautieši. Ja es tomēr nolemtu pamest UK, tad tikai tāpēc, lai pārceltos uz kādu siltāku valsti - piemēram Spāniju. Tas būtu forši. Ak jā, iespējams ka mans stāsts ir plus mīnus veiksmīgāks, jo nekad neesmu domājusi par dzīvi lielpilsētās, kā piemēram Londona. Man šobrīd ļoti patīk mana mazpilsēta. Esmu palikusi mazāk cilvēkus un pūļus mīloša. Tā kaut kā. Un nē, neesmu saskārusies ar dzīvošanu vienā kambarītī ar sešiem poļiem vai 12 ķīniešiem. Neesmu rakājusies pa atkritumiem meklējot sadzīves tehniku vai ēdusi sapelējušu bulku.
Domāju, ka viss atkarīgs no cilvēka, motivācijas un darboties gribas nesarežģijot.

Nu jaa, cibaa tieku tikai caur mobzi. Kompis nelaizh. Un mobzis gljuko... burti un taa. Taa kaa laikam shiis ir manas atvadas no cibas. Paldies par visu un taa. Chau!

Piedodiet mīlīši, tīrīšu frendlisti. Personīgais komforts tomēr ir pirmajā vietā.

Kas tas ppar zvēru, kura nosaukums ir

R-A-F-K-T-E

BURTI SAJAUKTI

Nolēmām, ka jāķeras pie kaut kā kolekcionēšanas. Tas būtu atvieglojums pirkuma izvēlei atrodoties citās valstīs, i draugiem būtu vieglāk dāvanas nopirkt :D Tikai nevaram izvelēties... Eži ir kaut kas dikti mīļš un smuks. Lāči patīk abiem bērniem. Pūķi mums ir ģimenes visražīgākais gads :) Lauvas esam mēs ar vīru.. Nu ko lai, ko lai!!..

Poll #19686 krājam
Open to: All, results viewable to: All

Labākais būtu

Tagad skatos sportdirect un tur čemodāniem izmēri ir inčās. Lidostās nododamā bagāža var būt cik liela? Inčās?

Iesakiet labu planshetdatoru! Un, jaa.. cik tie mb ir pietiekoshi lietotaajam bez lielaam ambiiciijaam? Nu tur kaadu filmu paskatiities, netaa paseerfot, kaut ko parakstiit?

Kareņina ir lieliska!

Originally posted by kot_de_azur at Гороскоп обидчивости по знакам зодиака

Man patiešām tos cilvēkus, kuru dzīves ar bērnu piedzimšanu apstājas. Patusēt vairs nevar, nekur aizbraukt nevar, pabūt divatā nevar - viss slikti.
Mums, paldies Dievam, šādu problēmu nav. Braucam visur kopā un izmanamies arī atpūsties un tas viss beigu beigās pat patīk. Un neba nu tāpēc, ka bērns būtu ar zelta maliņu, vnk laikam izklaides vairs nav tādas, kurās traucētu mazs cilvēciņš. Divatā ir forši, bet kopā ar mazajiem un lielajiem bērniem viss ir vēl foršāk.

Iesakiet kādu siltu, jauku filmu, ko paskatīties lietainā dienā :)

Man ir līdz kaklam visas aprunāšanas un ņemšanās un kašķa meklēšanas, strīdi un depresījas, negācijas un ņerkšķēšanas. Ieslēdzu sevis saudzēšanas režīmu. Ja man kaut kas nepatiks vai es nejutīšos labi lasot tevi, es vnk patīrīšu savu frendlisti. Ja tas ķer arī tevi, tad neuztver to personīgi. Katram sava telpa ir jāuztur sev vēlamā temperatūrā. Gribu, lai Ciba ir vieta, kur atpūšos, nevis ķeru kārtējo kreņķi. Labprāt turpināšu komunikāciju ārpus cibas, kur mani var atrast, ja grib. Atfrendošana NAV draudzības pārtraukšana, bet tikai tās turpināšana citos veidos.

kur ir pazudis "how do you do"?

Varbūt kādam ir un var aizdot uz vienu dienu (vajag jau šodien, atdos rītdien) bērnu autosēdekli sešgadniekam.

Lūdzu atbalstīt mazos mūziķus :)

http://www.labiedarbi.lv/lv/balso_par_projektu/sitaminstrumenti-babites-muzikas-skolai.html
un/vai bet labāk un te
http://www.draugiem.lv/special/labiedarbi/?project=439

Šis ir vairāk jautājums meitenēm. Ja tev ginekologs (vīrietis) ieteiktu nodarboties ar sexu mēnešreižu laikā, tā mazinot sāpi šajās īpašajās dienās, vai tu to uztvertu kā profesionālu padomu vai arī uzskatītu ka doks ir reti riebīgs izvirtulis?

Teikšu godīgi un no personīgās pieredzes - nav lielāka sūda kā Balticom. Nedod dies ar viņiem kaut ko saistīties. Pats nelaimīgs un viss mails pilns ar gramatiski kļūdainām vēstulēm. Ja man būtu laiks, pačakarētos ar viņiem. Laika nav, tāpēc maksāšu par augustu arī, kaut gan kopš jūnija beigām viņu pakalpojumus neizmantojam.