muzungu saka... - 10. Augusts 2009

Kad es biju maziņa, man nenormāli nepatika, kad mani bučoja pieaugušie. Viņu lūpas bija cietas vai slapjas vai elpa nepatīkama... Ja tas pieaugušais vēl juta pret mani mīlestību un uzskatīja, ka to var pierādīt saspiežot mani pēc iespējas ciešāk, nosmacējot smaržās.. tad es biju ļoti ļoti nelaimīga. Rekur viens mans bēdubrālis!

( klik uz buču! )

1. man ir jānokrāso mati
2. tad jāuztaisa pase
3. jānofotogrāfējas vīzām
4. jāsapotējas
5. jāsakārto galva par braukšanu - maršruts u.t.t.
6. jātiek pie Eiropas apdrošināšanas
7. jānopērk lielā soma un citas trūkstošās lietas
8. jāsakrāmē mantas

es vnk esmu jau nogurusi no domāšanas par to, kas jādara... ak dies...

Prom dodos 2. oktobrī. Tā ir piektdiena. Izdomāju, ka paņemšu līdzi arī pāris tērvetītes. Sēdēšu turpat jūras krastā, kas ir dažsimt metru attālumā no manas skolas un funktierēšu par savas interesantās dzīves 57421245 apakšpunkta pirmās daļas pirmo punktu.
Šito gan lai labāk mamma neizlasa. Viņa noteikti uzburs ainiņu ar piedzērušos un smiltīs nokritušu Elzu, kurai apkārt sastājušies dāņu onkuļi nosodošām sejas izteiksmēm. :D
Uztraukuma par aizbraukšanu vairs nav. Ir raizes par to, kā visu paspēt izdarīt.